ES dalībvalstu kohēzijas politikas kontroles mehānismi ir nepilnīgi, norāda revidenti

Lai gan dalībvalstu iestādes varēja atklāt un novērst vairāk kļūdu, bloka izpildvara ne tikai novērtēja par zemu nepareizo izdevumu kopējo līmeni, bet arī nepietiekami izmantoja pieejamos instrumentus, lai mudinātu dalībvalstis uzlabot to pārvaldību un sistēmas.

Kohēzijas politika ir nozīmīga ES izdevumu joma. Gadu gaitā tajā ir vērojams arī lielākais izdevumu kļūdu skaits ES budžetā. Aplēstais kļūdu līmenis neliecina par krāpšanu, nelietderīgi izlietotiem līdzekļiem vai izšķērdēšanu; tā ir aplēse par naudas summu, kuras izlietojums nav bijis atbilstošs ES un valsts noteikumiem. Aplūkojot 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada daudzgadu budžeta ciklus, var secināt, ka kopējais kļūdu līmenis kohēzijas izdevumos ir samazinājies no 6% līdz 4,8%, tomēr tas katru gadu saglabājās virs noteikumos paredzētās 2% robežvērtības, un 2022. gadā tika sasniegts augstākais rādītājs – 6,7%.

"Komisija un dalībvalstis cieši sadarbojas, lai iedzīvotāji gūtu labumu no ES kohēzijas politikas, taču tām jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka izdevumi atbilst noteikumiem," sacīja par šo apskatu atbildīgā ERP locekle Helga Bergera.

"Runājot par kontroles mehānismiem, tajos ir iesaistīti daudzi dalībnieki, tomēr rezultātus neredzam."

Pārbaužu hierarhijā pirmā aizsardzības līnija pienācīgu tēriņu nodrošināšanai ir kontroles mehānismi, ko piemēro dalībvalstu vadošās iestādes, kuru darbā ir trūkumi un kuras būtu varējušas novērst vairāk nekā trešdaļu no kļūdām, ko revidenti konstatēja laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam.

Otrā aizsardzības līnija ir dalībvalstu revīzijas struktūru kontroles mehānismi, taču ES revidenti jau atkal konstatēja dažāda rakstura un nopietnības nepilnības, un tas attiecās uz darbu, ko veica 40 no 43 pārbaudītajām revīzijas struktūrām. EK kā trešā aizsardzības līnija savus novērtējumus veic, pamatojoties tikai uz ierobežotas uzticamības kontroli, ko veic valsts līmenī, tomēr dažu valstu iestādes atklāj kļūdainus izdevumus efektīvāk nekā citas.

Tajā pašā laikā arī pašas EK instrumentos kļūdu atklāšanai, novēršanai vai labošanai ir vairākas nepilnības. Tā kā dokumentu pārbaužu mērķis nav atklāt kļūdainus izdevumus, ES izpildvara varētu panākt lielāku ietekmi, ja šajā jomā tiktu veikts vairāk atbilstības revīziju.

ES izpildvara var arī izmantot finanšu korekcijas nopietnu kontroles trūkumu gadījumā, lai novērstu kļūdainu izdevumu negatīvo ietekmi uz ES budžetu, taču līdz šim to rezultātā attiecīgās dalībvalstis nav tieši zaudējušas finansējumu. Tā vietā dalībvalstīm tiek atļauts atkārtoti izmantot šīs korekcijas citiem projektiem. Tas ne tikai mazina preventīvo ietekmi, bet arī nestimulē dalībvalstis uzlabot savas sistēmas un tādējādi jau no paša sākuma izvairīties no kļūdām.

Lielākā daļa kohēzijas izdevumu kļūdu pēdējos gados ir radusies no neattiecināmiem izdevumiem un projektiem, kam seko finansējuma saņēmēju nespēja ievērot valsts atbalsta un iepirkuma noteikumus. Revidenti konstatēja trīs kļūdu pamatcēloņus: dalībvalstu neatbilstīga administrēšana, tostarp nepiemērota lēmumu pieņemšana un neefektīvas vadošo iestāžu veiktās verifikācijas; atbalsta saņēmēju nolaidība vai aizdomas par tīšu noteikumu neievērošanu un problēmas, kas saistītas ar noteikumu interpretāciju.

Revidenti secina, ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir iespējas uzlabot to, kā tās pārbauda kohēzijas izdevumus, un brīdina, ka nepareizu izdevumu risks joprojām ir augsts. Viņi arī uzsver, ka daudzgadu izdevumu periodu un ES Covid-19 atveseļošanas fondu pārklāšanās dažām dalībvalstīm rada papildu spiedienu nodrošināt, ka līdzekļi tiek tērēti atbilstoši noteikumiem.

ES ilgtermiņa budžets tiek plānots finansēšanas ciklos, kas ilgst aptuveni septiņus gadus. Kohēzijas politikas mērķis ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp ES valstīm un reģioniem. Kohēzijas līdzekļiem piemēro vairāku līmeņu kontroles sistēmu, jo tos kopīgi pārvalda EK, kurai ir galīgā atbildība par ES budžetu, un dalībvalstu iestādes. 2014.–2020. gada periodā EK paļāvās uz dalībvalstu revīzijas darbu, un tas nozīmē, ka katrs pārbaudes līmenis balstās uz iepriekšējā līmenī paveikto darbu.

Apskats 3/2024 "Ticamības nodrošināšanas sistēma un galvenie faktori, kas veicināja kļūdu rašanos 2014.–2020. gada kohēzijas izdevumos" ir pieejams ERP tīmekļa vietnē. Šis nav revīzijas ziņojums, bet gan apskats, kura pamatā ir ERP iepriekšējais revīzijas darbs par kohēzijas izdevumiem 2014.–2020. gada periodā un publiski pieejamā informācija.