Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, saukti arī par e-atkritumiem, mūsdienās ir viens no visstraujāk augošajiem atkritumu veidiem. Galvenais iemesls ir pieaugošais patēriņš un arvien īsāki inovāciju cikli. Diemžēl tikai nepilnus 5% apgrozībā laisto mobilo tālruņu otrreiz pārstrādā, un vides eksperti uzskata, ka atbildība par to jāuzņemas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, informē "Inbank".
E-atkritumi ir visas elektriskās un elektroniskās iekārtas un to sastāvdaļas. Saskaņā ar jaunāko Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pētījumu pasaulē elektronisko atkritumu apjoms ir sasniedzis rekordaugstu līmeni un pieaug piecas reizes ātrāk nekā to otrreizējā pārstrāde, radot nopietnas veselības, vides un klimata problēmas.
Savukārt "Eurostat" dati liecina, ka elektrisko un elektronisko ierīču apjoms, kas palaists ES tirgū 2012. gadā bija 7,6 miljoni tonnas, bet līdz 2021. gadam tas ir teju dubultojies – 13,5 miljoni tonnas. Tajā pašā laikā savāktie atkritumi pieauguši tikai no 3 līdz 4,9 miljoniem tonnu.
Eksperti uztraucas, ka tikai neliels daudzums elektronisko ierīču, piemēram, mobilo tālruņu, planšetdatoru un klēpjdatoru, nonāk atkritumu savākšanas vietās, jo iekārtās ir vielas, kuras, ilgstoši atrodoties brīvā vidē, dažādu ārējo faktoru iedarbībā var sāk sadalīties un nonākt apkārtējā vidē.
ES dalībvalstīs savāc tikai nepilnus 5% no tirgū laistajiem mobilajiem tālruņiem, kā rezultātā Eiropas mājsaimniecībās glabājas aptuveni 700 miljoni neizmantotu mobilo tālruņu – teju divas ierīces uz katru iedzīvotāju. Tajā pašā laikā šie tālruņi ir ļoti vērtīgi aprites ekonomikai, jo tajos ir kritiski svarīgi materiāli, kurus varētu pārstrādāt un atkārtoti izmantot. Šo resursu neizmantošana nozīmē, ka ir jāsaražo vai jāiegūst jauni materiāli, kas savukārt kaitē videi un veselībai. Viedtālruņi satur tādus materiālus kā kobalts, indijs, tantals, gallijs un dažādi dārgmetāli.
"Pieaugošais patēriņš ir veicinājis gan lielās, gan mazās elektrotehnikas atkritumu apjoma pieaugumu arī Latvijā. Pēc Valsts vides dienesta pēdējiem apkopotajiem datiem laikā no 2016. gada līdz 2021. gadam Latvijas tirgū laisto elektropreču daudzums palielinājies par vairāk nekā 10 000 tonnu, sasniedzot teju 30 000 tonnas, savukārt nolietoto savākto elektroierīču apjoms kāpis par vairāk nekā 11 000 tonnu," pauž "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Lai arī savākšanas apjomi uzlabojas un valstiski tiek izpildīti, tostarp mazajai tehnikai, kuru skaitā ir arī mobilie telefoni, ar katru gadu atgūt nolietotās elektropreces kļūst grūtāk. Cilvēki itin bieži tās ilgstoši glabā mājās, kā arī tās mēdz nonākt sadzīves atkritumos un pat vidē. Savā pieredzē esam novērojuši, ka uz sabiedrības paradumiem vislabāk strādā regulāra atgādināšana par to, kur var nodot nevajadzīgās elektropreces.
Vides eksperti domā, ka galvenokārt mazā elektronika netiek nodota atkritumu savākšanas punktos, tāpēc, ka tā aizņem maz vietas. Ir neparocīgi turēt mājās salūzušu ledusskapi vai trauku mazgājamo mašīnu, kamēr mazā tehnika bieži tiek aizmirsta dziļākajā plauktā un ikdienā īpaši netraucē.
Latvijā elektronisko atkritumu savākšanas apjoms sasniedz 65% no tirgū novietotā, kas atbilst ES mērķiem. Tomēr iedzīvotāji un uzņēmēji joprojām jāizglīto par ilgtspējas jautājumiem un aprites ekonomiku.
Atkritumu pārstrādi ES veicina "zaļais kurss", kas mudina arvien vairāk atkritumu, tajā skaitā elektronisko atkritumu, pārstrādāt, samazinot to uzkrāšanos mājsaimniecībās. Nomas pakalpojumu izplatīšanās ir viens no risinājumiem, jo patērētājam atkrīt raizes par vecās ierīces utilizēšanu. Turklāt šajā gadījumā patērētājam nav nekādu papildu izdevumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!