Eiropas tūrisms iepriecina, Baltija negatīvi izceļas  (17)

Ārvalstnieku braucienu (+6% ceturksnī) un pavadīto nakšu (+7% ceturksnī) skaits pārsniedza 2019. gada rādītājus, atspoguļojot pieaugumu attiecīgi par 12% un 10%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Pieaugumu veicina arī aktīvāki Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes iedzīvotāju iekšzemes ceļojumi.

"Ir iepriecinoši redzēt Eiropas tūrisma ainavas diversifikāciju pēdējā ceturksnī," komentējot jaunākos datus, norādīja komisijas prezidents Migels Sancs.

"Tas dod ieguvumu gan jauniem galamērķiem, gan jau izveidotiem "karstajiem punktiem", kas, iespējams, var saskarties ar pārāk lielu tūristu apmeklētību. Turklāt tūristu skaita pieaugums mazāk zināmos apgabalos palīdzēs mazajiem uzņēmumiem, kas joprojām atgūstas no pandēmijas vai cīnās ar augošajām izmaksām pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ. Mēs atzinīgi vērtējam tūrisma izplatības līdzsvarošanos visā Eiropā, veicinot nozares ilgtspējības uzlabošanos," norāda Sancs.

Šā gada dati liecina, ka tūristu iecienītākā izvēle Eiropā joprojām ir gan tradicionālie, gan netradicionālie Dienvideiropas un Vidusjūras galamērķi. Ievērojams tūristu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni tika reģistrēts mazāk zināmos galamērķos, piemēram, Serbijā (+40%) un Bulgārijā (+29%), kā arī ilgstoši iecienītajos galamērķos, tostarp Maltā (+37%), Portugālē (+26). %) un Turcijā (+22%). Šo galamērķu panākumi daļēji ir saistīti ar dažādiem kompleksiem piedāvājumiem par izdevīgām cenām un kopumā labvēlīgajiem laikapstākļiem.

Pievilcīgākas tūristu acīs kļuvušas arī Ziemeļvalstis. Dānijā pavadīto nakšu skaits pieauga par 38%, Norvēģijā apjomi auga par 18% un Zviedrijā tie palielinājās par 9%. Tas liecina, ka tūristi izvēlas arī galamērķus, kas ir salīdzinoši dārgāki.

Baltijas reģions gan turpina uzrādīt negatīvus rādītājus, jo Latvijā (-24%), Igaunijā (-16%) un Lietuvā (-15%) starptautisko tūristu ceļojumu skaita līmenis joprojām ir krietni zem 2019. gada, liecina pētījums.