Baltijas valstu elektroenerģijas operatori paziņojuši Krievijai par atvienošanos no tās kontrolētā tīkla  (1)

Tādējādi līgums tiks izbeigts ar 2025. gada februāri, kad Baltija atvienosies no Krievijas kontrolētās energosistēmas un uzsāks sinhronu darbu ar kontinentālās Eiropas tīklu.

BRELL līgums par Baltijas energosistēmu paralēlo darbu, par kura nepagarināšanu kopīgi paziņojuši visi trīs operatori, nosaka Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā.

Atbilstoši šodien Baltijas pārvades sistēmas operatoru Rīgā parakstītajam paziņojumam, BRELL līgums zaudēs spēku 2025. gada 7. februārī. Jau 2025. gada 8. februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Igaunijas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu.

Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.

"Baltijas elektroenerģijas tirgus ir adaptējies un iztiek bez elektroenerģijas importa no Krievijas. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā. Ciešas Baltijas, Polijas un kontinentālās Eiropas operatoru sadarbības un centienu rezultātā sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē, un paziņojums par BRELL līguma nepagarināšanu ir apliecinājums Baltijas valstu gatavībai," norāda Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Jau šobrīd Baltijas valstu energosistēma ir gatava veikt ārkārtas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, ja šāda nepieciešamība radīsies. Elektropārvades līnijas starpsavienojums LitPol Link starp Lietuvu un Poliju jau 2021. gadā tika tehniski sagatavots sinhrona savienojuma nodrošināšanai. Gan Baltijas valstīs, gan Polijā daudzi pārvades tīkla pastiprināšanas projekti ir pabeigti, kā arī ieviestas energosistēmas vadības sistēmas un procedūras. Latvijā ir pabeigti visi 330 kV elektrotīkla pastiprinājumi, tai skaitā divu Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu atjaunošana.

Pašlaik trīs Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori darbojas pie pēdējiem projektiem, kas ļaus īstenot drošāku un efektīvāku sinhronizāciju un energosistēmas darbību pēc sinhronizācijas īstenošanas. Šie projekti ietver sinhronos kompensatorus Lietuvā un Latvijā, 330 kV elektropārvades līnijas Viru-Tsirguliina rekonstrukciju Igaunijā, lieljaudas baterijas Latvijā un energosistēmas kontroles un vadības sistēmas, kas pilnveidos frekvences kontroles un balansēšanas procesu pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu.

Vēl pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību.

Sinhronizācija nodrošinās labāku Eiropas Savienības pārvades sistēmu savstarpējo savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties pēc vienotiem un pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, no kā iegūs visi patērētāji. Tas arī veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunās un pārbūvētās elektrolīnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielinās pārvades tīklu spēju nodrošināt lielāku atjaunojamo avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā.

Sinhronizācijas projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu, Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instrumenta (CEF) finansējumam visās Baltijas valstīs sasniedzot 1,2 miljardus eiro, kas nodrošina līdz 75% no projekta attiecināmajām izmaksām. Latvijā sinhronizācijas projektu īstenošanai piesaistīts arī Atveseļošanas un Noturības Mehānisma struktūrfondu (RePowerEU) finansējums, kopējam ES līdzfinansējumam pārsniedzot 300 miljonus eiro.