Latvijā joprojām lielākā daļa naftas gāzes un citu gāzveida ogļūdeņražu tiek importēti no Krievijas. Ja par Krievijas dabasgāzes tirdzniecības aizliegumu Eiropas Savienībā (ES) joprojām nav vienprātības, tad pērn decembrī ES spēja vienoties par sašķidrinātās naftas gāzes, galvenokārt propāna un butāna, importa aizliegumu. Tas stāsies spēkā šā gada decembrī pēc 12 mēnešu pārejas perioda. Jaunu piegādātāju meklēšana nozares uzņēmumiem gan nesokas tik raiti.
Šogad piecos mēnešos Latvijas uzņēmumi importējuši sašķidrināto naftas gāzi 46 miljonu eiro vērtībā, Krievijai saglabājot līderpozīciju starp naftas gāzes piegādātājiem.
Lai gan Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst jau gandrīz divus ar pusi gadus, agresorvalsts joprojām ir starp nozīmīgākajiem Latvijas eksporta partneriem. Lasiet vairāk "Delfi Bizness" rakstā: Uz Krieviju joprojām vedam preces simtiem miljonu eiro vērtībā. Kas tiek eksportēts visvairāk?
Uzņēmumiem, kas importē naftas gāzi no Krievijas, nevajadzētu būt lielai problēmai atrast citus piegādātājus, jo Krievijas naftas gāzes imports Latvijā ir aptuveni 10 miljoni eiro mēnesī, "Delfi Bizness" norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā lielākie uzņēmumi, kas tirgo naftas gāzi, ir "Latvijas Propāna gāze" un "Intergaz".
Tiesa, vienam no šiem uzņēmumiem – "Latvijas Propāna gāze" mainīsies īpašnieki, jo jūlija sākumā Konkurences padome (KP) atļāva uzņēmumam "Baltic Gas Solutions" iegādāties "Latvijas Propāna gāze" vairākuma daļas. KP vienlaikus gan brīdināja par sankciju riskiem, stājoties spēkā aizliegumam importēt Krievijas sašķidrināto naftas gāzi, un norādīja, ka tirgus dalībniekiem būs jāmeklē alternatīvi piegādes avoti un loģistikas risinājumi.
Igaunijas daudznozaru holdinga "AVH Grupp", kurā ietilpst "Baltic Gas Solutions", vadītājs Hans Pajoma, jautāts, kā "Latvijas Propāna gāze" aizstās Krievijas naftas gāzes importu, "Delfi Bizness" atbildēja, ka darījums turpinās, un, kamēr tas nav pabeigts, viņš nevar sniegt konkrētus komentārus.
Taču atbildes sniedza pati "Latvijas Propāna gāze".
"Latvijas propāna gāze" Juridiskās daļas vadītājs Aleksejs Margevičs "Delfi Bizness" norāda, ka uzņēmums jau kopš 2023. gada ir veicis darbības, lai sagatavotos gāzes piegādātāju maiņai un sašķidrināto naftas gāzi varētu ievest ar tankkuģiem pa jūras ceļiem.
Margevičs informēja, ka pašlaik "Latvijas propāna gāze" ved pārrunas ar ASV un Norvēģijā reģistrētiem uzņēmumiem par tur ražotās sašķidrinātās naftas gāzes iepirkumu, lai varētu to piegādāt ar sev piederošajiem tankkuģiem uz "Latvijas propāna gāze" jūras terminālu Rīgā.
Turklāt uzņēmums gatavs uzsākt gāzes piegādi pa dzelzceļu no Kazahstānas, jo tur jau ir atrasti piegādātāji. "Šajā sakarā ir svarīgi, lai nebūtu liegta iespēja tranzītam izmantot Krievijas dzelzceļu, pa kuru notiek preces piegāde ne tikai no Krievijas, bet arī no Kazahstānas, Ķīnas un citām valstīm," uzsver Margevičs.
Margevičs norāda, ka "Latvijas propāna gāze" darīs visu iespējamo, lai Latvijā nebūtu sašķidrinātās naftas gāzes iztrūkuma arī pēc 2024.gada decembra.
"Delfi Bizness" centās sazināties arī ar "Intergaz", taču atbildes uz nosūtītajiem jautājumiem nesaņēma.
Ekonomiku maz ietekmēs
Jautāts, vai liegums ievest sašķidrināto naftas gāzi no Krievijas un attiecīgā piegādātāju maiņa ietekmēs Latvijas lietotāju gāzes tarifus, Āboliņš norāda, ka cenas varētu pieaugt, tomēr to ietekmei uz vispārējo cenu līmeni ekonomikā nevajadzētu būt: "Tie apjomi, ko patērējam, nav tik lieli."
Šogad jūnijā ES pieņēma 14. sankciju paketi, kurā pirmo reizi iekļauti ierobežojumi sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecībai, aizliedzot ES ostās pārkraut Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, ja vien to nav paredzēts piegādāt konkrētajai dalībvalstij. Sankcijas stāsies spēkā pēc deviņu mēnešu pārejas perioda.
Kopš 2014. gada, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu, ES agresorvalstij ir noteikusi vairāk nekā 2000 sankciju. Vairāk lasiet "Delfi Bizness" rakstā: Uzziņa: Kā tiek noteiktas Eiropas sankcijas pret Krieviju
Āboliņš norāda, ka arī jaunajām sankcijām nevajadzētu būtiski ietekmēt Latviju, jo dabasgāzi no Krievijas vairs neimportējam.
Citas ES dalībvalstis joprojām turpina importēt dabasgāzi no Krievijas, un tas veido 10-15% no ES dabasgāzes importa. "Taču kopš kara sākuma Krievijas dabasgāzes imports ir sarucis par vairāk nekā 40% un imports no Krievijas ir aizstāts ar citiem avotiem, piemēram, Norvēģijas, ASV, Kataras, Ziemeļāfrikas un citām valstīm. Dabasgāzes krātuves Eiropā šobrīd ir jau 80% pilnas, tādēļ kādus būtiskus tūlītējus riskus es šeit neredzu," saka "Citadele" ekonomists.
Gāzes tirgus eksperti Eiropā uzskata, ka sankcijām, visticamāk, būs maza ietekme arī uz to sasniedzamo mērķi – Krievijas ekonomikas vājināšanu, jo Eiropa pati joprojām pērk Krievijas gāzi un pārkraušana caur ES ostām uz Āziju veido tikai aptuveni 10% no kopējā Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksporta, ziņo "Reuters".
PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
