Eiropas Savienības (ES) fondu ieņēmumi šī gada pirmajā pusgadā ir ar būtisku pieaugumu, kamēr izdevumi fondu projektiem ir zemāki nekā pērn, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
2024. gada pirmais pusgads konsolidētajā kopbudžetā noslēgts ar 604 miljonu eiro lielu pārpalikumu, liecina Valsts kases dati, salīdzinājumā ar 137,7 miljonu eiro deficītu sešos mēnešos pirms gada. Pārpalikums vērojams visos budžeta līmeņos. Pārpalikumu kopbudžetā sekmēja nozīmīgs ieņēmumu kāpums par 1,3 miljardiem eiro jeb 17,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumiem veidojot 9 miljardus eiro.
Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šā gada pirmajā pusē saņemti gandrīz 1,4 miljardu eiro apmērā un ir par 667,1 miljonu eiro jeb 91,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda (AF) 335,7 miljonu eiro apmērā, kā arī martā saņemts Taisnīgas pārkārtošanās fonda avanss 57,5 miljonu eiro apmērā.
Ieņēmumi no ES strukturālajiem un investīciju fondiem un kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas instrumentiem šā gada pirmajā pusē sasnieguši 725,3 miljonus eiro, kur ieņēmumi no Kohēzija fonda 130,4 miljonu eiro apmērā bijuši par 92,5 miljoniem eiro lielāki nekā sešos mēnešos pirms gada, tāpat no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) kopā saņemti 480 miljoni eiro, kas ir par 49,3 miljoniem eiro vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn.
Savukārt, izdevumi ĀFP projektiem šā gada sešos mēnešos ir samazinājušies par 106 miljoniem eiro jeb 14% un bija 649,6 miljoni eiro, kas ir 40% no gadam prognozētā. Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, šā gada pirmajā pusē bijuši 180,3 miljoni eiro, kas ir par 194,1 miljonu eiro mazāk nekā pirms gada.
Līdz 2024. gada 30. jūnijam ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā noslēgti līgumi 231 projekta īstenošanai par 570,6 miljoniem eiro jeb 13% no pieejamā ES fondu finansējuma. Šobrīd, divu periodu pārejā, jaunās investīciju iespējas ir normatīvās bāzes un projektu atlašu posmā, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākajos gados.
AF projektiem sešos mēnešos veikti maksājumi 76,5 miljonu eiro apmērā, kas ir 11,5% no gadā prognozētā apjoma. Valsts budžeta maksājumu pieaugums sagaidāms gada otrā pusē, tuvāk būvniecības sezonas beigām, īstenojot finansiāli ietilpīgākās investīcijas, piemēram, reģionālo ceļu uzlabošanu, daudzdzīvokļu un uzņēmējdarbības energoefektivitātes uzlabošanu, plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, slimnīcu infrastruktūru un industriālo parku un teritoriju attīstīšanu reģionos.
Savukārt būtiski augstāki nekā pirmajā pusgadā pērn (par 92,6 miljoniem eiro) bijuši lauksaimniecības fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi 206,7 miljonu eiro apmērā, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.
Kopējie nodokļu ieņēmumi šā gada sešos mēnešos 7 miljardu eiro apmērā bija par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāki nekā periodā plānots, taču par 443 miljoniem jeb 6,7% pārsniedza iekasēto sešos mēnešos pirms gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
