Šonedēļ, 1. augustā, stājās spēkā Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta (MI) akts. Tas ir pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus, portālu "Delfi" informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).
MI aktu Eiropas Parlaments pieņēma 13.augustā un Eiropas Padomē to apstiprināja 2024. gada 21. maijā, savukārt piemēros - 2026. gada 2. augustā ar definētiem izņēmumiem. MI akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu MI risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas.
"MI akts ir pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums un tam ir plašāka ietekmes potenciāls – kalpot par orientieri arī starptautisku normu veidošanai šajā jomā, līdzīgi, kā tas ir bijis ar citiem Eiropas ietvara regulējumiem," skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.
MI akts definē risku pārvaldības nosacījumus. MI akta ietvaros tiek noteiktas prasības augsta riska MI sistēmām un to pārvaldītājiem, kas paredz šādu risinājumu izvērtēšanu pirms ieviešanas, tiek noteikti MI aizliegtie pielietojumi, kā arī informēšanas un pārredzamības pienākumi MI risinājumiem. Vienlaikus MI akts paredz arī pārredzamības nosacījumus lielo valodu modeļiem un to trenēšanā izmantotajiem datiem. MI akts neattiecas uz militāriem, aizsardzības un valsts drošības mērķiem radītām sistēmām, taču nosaka minimālās prasības personas pamattiesību aizsardzībai, kas paredz valstīm ieviest atļauju un uzraudzības procedūras.
Paredzēts, ka kopumā MI akts nodrošinās sabiedrības interešu aizsardzību, stiprinot atbildīgu MI lietojumu attīstību. Vienlaikus tiks atbalstīta pētniecības attīstība, šai jomai nosakot atsevišķus izņēmumus un atvieglojumus, kā arī paredzot MI "smilškastu testēšanas" ieviešanu.
Kā uzņēmējiem, tā valsts iestādēm tiks nodrošināti skaidri un vienoti noteikumi MI izstrādes, ieviešanas un lietošanas procesos, atbilstoši tam, kāda riska MI sistēmas tiks izstrādātas un laistas tirgū, vai izmantotas pakalpojumu sniegšanā. MI akts paredz arī sankciju mehānismu prasību neievērošanas gadījumā.
MI akta ieviešana notiks pakāpeniski. Dalībvalstis turpinās strādāt pie dažādu jautājumu integrēšanas vietējos regulējumos un gada laikā jāieceļ dalībvalstu kompetentās iestādes. Vienlaikus VARAM strādā arī pie MI izmantošanas veicināšanas valsts pārvaldē, izstrādājot mācību programmu valsts pārvaldei, kā arī atbalsot iestādes MI ieviešanā.
Tāpat tiek izstrādāts informatīvais ziņojums par MI akta prasību ieviešanu Latvijā un citas aktivitātes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
