Mazs un koncentrēts. Kā Latvijas apdrošināšanas tirgus izskatās uz ES fona?

"Delfi Bizness" skaidro, kā sadalās apdrošināšanas tirgus ES dalībvalstīs, kāda ir banku ietekme un kurā jomā Latvija izceļas uz pārējo valstu fona.

Pēc bruto parakstīto prēmiju apjoma 2022. gadā (jaunākie pieejamie ikgadējie dati) Latvijas apdrošināšanas tirgus ir mazākais ES – 459 miljoni eiro. Savukārt lielākais ir Francijā – 395 miljardi eiro, kas ir 860 reižu lielāks nekā Latvijas tirgus. Tomēr, salīdzinot bruto parakstīto prēmiju apjomu uz vienu iedzīvotāju un to īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP), viszemākie rādītāji ir Rumānijā, secināts 2023. gada Eiropas apdrošināšanas ziņojumā, ko sagatavojusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

Abāšins stāsta, ka Baltijas valstis ir salīdzinoši jauni tirgi, kur klasiski lieli apdrošināšanas veidi ir transportlīdzekļu apdrošināšana – OCTA un KASKO. Taču, ja vecajā Eiropā, piemērām, Vācijā 95% klientu pērk kombinēto – OCTA un KASKO – apdrošināšanu, tad Latvijā ar KASKO apdrošinātas ir aptuveni 40% mašīnu, atklāj Abāšins, to pamatojot ar iedzīvotāju rocību.

Lai gan Baltijas tirgi ir līdzīgi, arī starp tiem manāmas atšķirības. Ja Igaunijā un Lietuvā lielākie apdrošināšanas veidi ir transportlīdzekļu apdrošināšana, tad Latvijā tā ir veselības apdrošināšana. Abāšins pieļauj, ka Latvijā veselības apdrošināšana ir aptuveni 20% no tirgus, Lietuvā – ap 10%, savukārt Igaunijā – vien ap 5%.

"Mums veselības apdrošināšana ir diezgan attīstīta, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, un iemesls tam ir tas, ka, kā jau klasiskā tirgus ekonomikā, pieprasījums un piedāvājums rodas tur, kur kaut kas iztrūkst. Respektīvi, ja valsts nepietiekami finansē veselības aprūpes sistēmu, tad skaidrs, ka cilvēkiem un uzņēmumiem veselības apdrošināšana ir noderīga," tā lielo veselības apdrošināšanas īpatsvaru tirgū skaidro LAA prezidents.

Dzīvības apdrošināšana visos Baltijas tirgos ir samērā maza, aptuveni zem 20%. "Ja mēs salīdzinātu Baltijas tirgus ar veco Eiropu, tad dzīvības apdrošināšanā vērojama lielākā atšķirība, jo vecajā Eiropā dzīvības apdrošināšanas īpatsvars sasniedz 50-60%," saka Abāšins.

Viņš norāda, ka tas ir klasisks tirgus attīstības posms. "Cilvēki atļaujas nopirkt vai ir spiesti nopirkt obligātos apdrošināšanas veidus, piemēram, OCTA, bet uzkrāt un veidot šo sociālo spilvenu sāk tad, kad viņiem ir vairāk liekas naudas."

Taču, viņaprāt, arvien vairāk pieaugs brīvprātīgās apdrošināšanas īpatsvars, it īpaši, ienākot jaunajai paaudzei. "Pamazām mainās mentalitāte un cilvēkos parādās saimnieka apziņa, ka es esmu saimnieks un vēlos savu īpašumu aizsargāt, kā arī man ir jāatbild par to, ko esmu citam nodarījis," novērojis Abāšins.

Latvijas tirgū kopumā strādā seši dzīvības apdrošinātāji un 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas.

"Skaidrs, ka, jo mazāks pakalpojumu sniedzēju skaits, jo mazāka konkurence, jo tirgus piedāvājums ir vājāks un apdrošinātāji ne tik ļoti cenšas, jo klienti tik un tā atnāks," saka Abāšins.

Viņš vēlētos tirgū redzēt vairāk spēlētāju un attiecīgi niknāku konkurenci, taču norāda, ka Minhenes izmēra tirgum seši dzīvības apdrošinātāji Latvijā ir pietiekami, jo to dzīvības apdrošināšanas apjomu, kas šobrīd ir, varētu apkalpot arī viens uzņēmums.

"Ja tirgus būtu lielāks un ar lielāku izaugsmes potenciālu, tad parādītos vēl citi dzīvības apdrošinātāji," uzskata Abāšins.

Pēc prēmiju iemaksu apjoma redzams, ka Latvijas tirgus ir ļoti koncentrēts, proti, parakstīto prēmiju apjoms sadalīts starp neliela skaita uzņēmumiem. It īpaši, tas novērojams dzīvības apdrošinātāju sektorā. Arī kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai – tirgus sadalījums ir līdzīgs. Savukārt citās valstīs tirgus ir sadrumstalotāks.

Abāšins tirgus koncentrāciju pamato ar nelielo tirgu, spēlētāju skaitu un lielo banku dominanci. "Mums ir četras lielās bankas un trim no tām ir dzīvības apdrošināšanas kompānijas," saka Abāšins, piebilstot, ka bankas piekļūst lielai datubāzei, tāpēc tās var strādāt ar šiem datiem un piedāvāt saviem klientiem dzīvības apdrošināšanu.

Jautāts, vai citviet banku ietekme uz dzīvības apdrošināšanas tirgu ir tik jūtama kā Latvijā, viņš norāda, ka citos Eiropas tirgos banku tirgus daļa ir vidēji mazāka, taču katrs tirgus jāskata individuāli, jo var būt tirgi, kur banku īpatsvars ir lielāks.

"Šveicē, Itālijā dzīvības apdrošināšanas kompānijām ir 100-200 gadi. Vēsturiski tās nav piederējušas bankām, nav arī šodien. Varbūt pat ir otrādāk, tām pieder banka," saka LAA prezidents. "Dzīvības apdrošināšana ir specifiska ar to, ka dzīvības apdrošinātāji strādā ar tā saucamo "garo" naudu," skaidro Abāšins: "cilvēki slēdz līgumu uz 10-20 gadiem, un dzīvības apdrošinātājiem nauda ir jāiegulda ilgtermiņa finanšu instrumentos. Tad viena no iespējām ir nopirkt banku."

Lai gan Latvijas apdrošināšanas tirgus ir samērā jauns un to nevar salīdzināt ar Šveici vai Vāciju, saka Abāšins, tomēr ir viena joma, kurā, salīdzinot ar ārzemju tirgiem, Latvija atrodas ļoti labā stāvoklī. Tā ir digitālā attīstība.

"Pandēmijas laikā itāļi, grieķi kliedza, ka viņiem tirgi ir vispār apstājušies, ka viņi nesaprot, kā strādāt un ko iesākt. Gandrīz visi apdrošinātāji un bankas [Latvijā] pārorientējās un bija uzreiz gatavi strādāt digitālā vidē," stāsta Abāšins.

Viņš stāsta, ka tas, kas latviešiem ir pašsaprotams, citviet nav: "piemēram, mēs nopērkam OCTA polisi un tas viss uzreiz ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas, policijas serveros un viņi visi uzreiz to redz. Visur Eiropā tā nav."

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.