Latvijas eksports turpina sarukt. Kas bremzē izaugsmi un kad gaidāma atveseļošanās?  (1)

Martā toreizējā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora p.i. Iveta Strupkāja "Delfi Bizness" izteica prognozi, ka, iespējams, gada otrajā pusē eksports izskatīsies krietni labāk, savukārt ievērojamāku izaugsmi varētu pieredzēt tikai 2025. gadā.

Tomēr cerīgā prognoze nepiepildījās.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš "Delfi Bizness" norāda uz diviem galvenajiem eksporta vērtības krituma faktoriem. Pirmkārt, pēdējos divos gados ir vājš rūpniecības pieprasījums, jo preču krājumu līmenis noliktavās joprojām ir gana augsts. Otrs ir cenu faktors. Pēc straujā energoresursu, dabasgāzes un koksnes cenu pieauguma 2022. gadā tagad cenas drīzāk ir normalizējušās, un tas parādās kā eksporta apjoma kritums.

Arī "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda uz cenu izmaiņām. "Aptuveni puse no krituma eksporta ienākumos ir saistāma ar sarūkošām eksporta cenām – tās 1. pusgadā vidēji bija par 3% zemākas nekā pērn," saka Zorgenfreija. "Nākamgad tālāku cenu kritumu neprognozējam, tādēļ cenas vairs nebūs svara bumba pie Latvijas eksporta ienākumu kājas," piebilst eksperte.

Situāciju neuzlabo arī Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomikas stagnācija. Igaunijai un Vācijai fiksēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums. Savukārt Zviedrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī pieauga vien par 0,1%.

Starp lielākajiem Latvijas eksporta partneriem joprojām atrodama Krievijas Federācija, tomēr, salīdzinot ar 2023. gada jūniju, šā gada jūnijā eksports uz agresorvalsti samazinājās par 32,6% un veidoja 64,2 miljonus eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kritums.

Āboliņš lēš, ka Eiropā vājākā nozare šobrīd ir būvniecība, kas būtiski ietekmē mūsu ražošanu un eksportu. "Kamēr procentu likmes ir šajā līmenī, privātajam sektoram ir grūti kāpināt aktivitāti gan mājokļu, gan komercplatību [sfērā]," saka Āboliņš. Lai gan publiskajā sektorā ir pieejams Eiropas finansējums un daudz investīciju, kas saistītas ar zaļo pāreju, arī šajā jomā nav vērojama būtiska izaugsme, jo valstis saskaras ar izaicinājumiem. "Valstu budžeta deficīti pandēmijas laikā ļoti pieauga, un tagad tos vajag mazināt, tāpēc telpa plašākām investīcījām būs relatīvi ierobežota," secina "Citadele" ekonomists.

Viņš norāda, ka Vācija šobrīd izskatās vājāka un tās ekonomikas izaugsmes indikatori pagaidām nav īpaši redzami. Tikmēr Zviedrijā, tāpat kā Latvijā, lielākoties kredīti tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, un to samazināšanās vai stabilizācija jau sāk radīt pozitīvu ietekmi nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā.

Arī Zorgenfreija norāda uz to, ka joprojām Ziemeļeiropā mājokļu un būvniecības tirgus nav atguvies. "Sliktākais punkts gan visdrīzāk būs šogad, bet jau nākamgad, komplektā ar zemākām procentu likmēm, gaidām zināmu uzlabojumu pieprasījumā. Tomēr strauja uzrāviena, visticamāk, nebūs," viņa uzskata.

Samazinājumu kopējos eksporta ieņēmumos noteica būtisks kritums minerālproduktu eksportā, ko ietekmēja gan cenu samazinājums, gan eksporta apjoma samazināšanās gāzesvada starp Igauniju un Somiju pārrāvuma dēļ, skaidro Zorgenfreija.

Arī elektrisko iekārtu eksports bija krietni zemāks nekā pērn. Būtisku lomu šīs preču grupas kritumā spēlējis samazinājums rūteru eksportā. "Tas liek domāt, ka mūsu lielajam bezvadu iekārtu un maršrutētāju ražotājam "Mikrotīkls" šis gads nebūs tik veiksmīgs kā pērnais," prognozē "Swedbank" ekonomiste.

Kritums novērojams arī graudu eksportā, jo ražas 2023. gadā, kuras Latvijas zemnieki eksportē arī šogad, bija ievērojami sliktākas nekā 2022. gadā, kā arī ir daudz zemākas graudu eksporta cenas nekā pērn. Vienlaikus eksperte norāda uz pozitīvo: "Neskatoties uz to, ka atsevišķi reģioni cietuši vētras dēļ, izskatās, ka ražas šogad varētu būt salīdzinoši labas. Līdz ar to varam cerēt arī uz spēcīgākiem eksporta rādītājiem šajā grupā."

Būtisks ienākumu samazinājums bijis transporta līdzekļu eksportā, sarūkot automašīnu re-eksporta apjomiem. "Tā zināmā mērā ir situācijas normalizēšanās pēc pērnā gada automašīnu importa un re-eksporta pīķa, kas daļēji bija saistāms ar iepriekš pieredzētajām piegādes ķēžu problēmām," skaidro Zorgenfreija.

Taču sliktāk nekā pērn ir veicies arī Latvijā ražotu preču, piemēram, izpūtēju, eksportam. "Šo preču eksporta apjomus, protams, noteiks autobūves sektora attīstība Eiropā," saka ekonomiste, norādot, ka gan analītiķi, gan lieli Eiropas auto detaļu ražotāji prognozē auto ražošanas samazināšanos Eiropā šī gada otrajā pusē.

Turklāt nozari var negatīvi ietekmēt Ķīnas atbildes reakcija uz Eiropas Savienības tarifiem Ķīnā ražotajiem elektroauto, jo Ķīna var noteikt augstākus tarifus Eiropā ražotu iekšdedzes dzinēju automobiļu importam Ķīnā vai ierobežojumus no Ķīnas uz Eiropu piegādātajām elektroauto daļām. "Tas var būt sāpīgs trieciens tādiem ražotājiem kā BMW, "Mercedes-Benz" vai "Volkswagen"," prognozē Zorgenfreija.

Salīdzinoši veiksmīgs šis gads bijis Latvijas koksnes produktu nozarei. Tai eksporta kritums ir nedaudz mazinājies, un gada pirmajā pusē ienākumi no kokapstrādes produkcijas eksporta bija vairs vien par 1,5% zemāki nekā pērn. Kopš gada sākuma aug mežizstrādes un kokapstrādes produktu cenas. "Ja šīs tendences saglabāsies, nākamgad (kā minimums augstāku cenu dēļ) ceram beidzot redzēt pozitīvākas tendences kokapstrādes produkcijas eksporta ieņēmumos," pieļauj "Swedbank" ekonomiste.

Eksporta un importa rādītāji līdz gada beigām sliktāki nepaliks, bet būtiskus uzlabojumus ārējā tirdzniecībā Āboliņš prognozē 2025. gadā. "Ja piepildās finanšu tirgus prognozes un Euribor likme līdz gada beigām varētu būt ap 3%, tas uz nākamo gadu dotu stimulējošu efektu gan patērētājiem, gan būvniecībai," viņš norāda.

Arī Zorgenfreija spriež, ka nākamgad eksporta aina varētu izskatīties gaišāka nekā šobrīd vairāku iemeslu dēļ – normalizācija automobiļu re-eksporta apjomos, eksporta cenu trajektorija, raža, gāzesvada darbības atsākšanās. Tomēr arī viņa norāda, ka galvenais ir pieprasījuma jautājums: "Lai gan zināmu atkopšanos nākamgad eksportā gaidām, tā, visticamāk, nebūs strauja."

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.