Eiropas Savienība (ES) nav piešķīrusi finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai, tāpēc Satiksmes ministrija (SM) rosinās valdību lemt par valsts budžeta finansējuma papildu piešķīrumu nepilnu 95 miljonu eiro apmērā.
SM izplatījusi paziņojumu, kurā norādīts, ka "Rail Baltica" projekts ir pilna mēroga būvniecības fāzes priekšvakarā, un Latvija ir gatava sākt būvniecības darbus pamatlīnijas iecirkņos Lietuvas virzienā. Pēdējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukumā šim mērķim saņemts nozīmīgs finansējums no ES.
Tajā pašā laikā SM paziņojumā informē, ka ES nav piešķīrusi līdzfinansējumu būtiskām "Rail Baltica" aktivitātēm, tostarp būvuzraudzībai un zemju atsavināšanai. SM norāda, ka līdz šim šādas aktivitātes vienmēr esot līdzfinansētas no ES puses, turklāt ar augstu intensitāti – līdz pat 85%.
"Neskatoties uz to, nepārdomāta ir uzsaukuma noteikumu maiņa attiecībā uz iepriekš attiecināmām "Rail Baltica" aktivitātēm. Šo aktivitāšu finansēšana pilnā apjomā no valsts budžeta uzliek neparedzētu slogu valsts budžetam," pauž ministrijā.
Tāpēc SM rosinās Ministru kabinetu vērsties pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu detalizētāk skaidrot pieņemtos lēmumus un meklēt ilgtspējīgākus finansēšanas lēmumus, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu ar šo ES līmenī stratēģiski nozīmīgo projektu.
SM saskaņošanai nodevusi ziņojumu, kurā uzsvērts, ka līdz šim "Rail Baltica" projekts ir ticis finansēts no Eiropas Komisijas (EK) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un valsts budžeta, saglabājot proporciju attiecīgi 85% un 15% attiecināmiem izdevumiem.
Piedaloties EK 2014.- 2023. gadā izsludinātajos projektu iesniegumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no EISI, tostarp EISI militārās aploksnes, un parakstot 11 finansēšanas līgumu, Latvija saņēmusi finansējuma daļu 796 044 223 eiro, kas kopā ar valsts līdzfinansējumu 223 076 737 eiro apmērā ir 1,02 miljardi eiro.
Tāpat šogad SM kopā ar Lietuvas un Igaunijas projekta partneriem un "RB Rail" kā projekta koordinatoru iesniedza divus projekta pieteikumus – Kohēzijas aploksnes projekta uzsaukumu konkursam un Vispārējas aploksnes projekta uzsaukumu konkursam par kopējo summu 2,2 miljardi eiro projekta ieviešanai visās Baltijas valstīs.
Daļa pieteikto aktivitāšu tika apstiprinātas pilnā apmērā, savukārt daļa aktivitāšu noraidītas vai to finansējuma apjoms ir samazināts. Apstiprināts finansējums Latvijai šajā projektu iesniegumu kārtā ir 345 817 412 eiro, bet iztrūkums, ko valstij vajadzētu finansēt no sava budžeta ir 102 miljoni eiro.
EISI desmitajā uzsaukumā nav ticis piešķirts EK finansējums aktivitātēm, kas līdz šim ir tikušas atbalstītas, tai skaitā 44,9 miljoni eiro zemju ieguvei, lai turpmākajos uzsaukumos varētu pieteikties būvdarbiem posmā Vangaži – Igaunijas robeža, kā arī nav piešķirti 23,3 miljoni eiro "RB Rail" īstenotajām aktivitātēm.
SM secina, ka EK pieņemtais lēmums par atbalstu aktivitātēm ar samazinātu finansējumu izjauc ierasto proporciju (85/15).
No ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka Kohēzijas aploksnes finansējuma līgumam nepieciešams papildus piešķirt līdzekļus no valsts budžeta 44,95 miljonu apmērā, lai veiktu nekustamo īpašumu atsavināšanu posmā Vangaži-Igaunijas robeža, tādējādi nodrošinot pārrobežu savienojuma izveidi ar Igauniju.
Papildus tam ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai, tādējādi nodrošinot no vispārējās aploksnes piešķirtā finansējuma apgūšanu.
Ministrija aicinās valdību lemt par valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanu 15% jeb 61,03 miljonu eiro apmērā EK pilnībā atbalstītajām aktivitātēm. Eiropas finansējums atbalstītajām aktivitātēm 345 817 412 eiro apmērā. Papildus PVN apmaksai nepieciešami 76 894 527 eiro.
Tāpat valdība tiks aicināta lemt par valsts budžeta līdzfinansējuma daļas palielināšanu EK daļēji atbalstītajām aktivitātēm par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai.