Aktīvi lasa, bet maciņu atver negribīgi. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji nepērk grāmatas  (3)

Kāpēc Latvijā grāmatas lasa tikpat bieži kā citviet Eiropā, bet to iegādei tērē mazāk? Vai grāmatas ir dārgākas un pērkam mazāk? Vai tieši otrādi – lētākas?

"Delfi Bizness" pēta, kādi ir latviešu grāmatu pirkšanas un lasīšanas paradumi salīdzinājumā ar pārējiem ES iedzīvotājiem.

Latvijā par grāmatām tiek izdots procentuāli mazāk līdzekļu nekā par citām kultūras precēm un pakalpojumiem. Vislielākais grāmatu izdevumu īpatsvars no kopējām kultūras preču un pakalpojumu izmaksām ir Itālijā un Serbijā, savukārt vismazākais – Slovākijā un Latvijā.

Taču Latvija uz Eiropas fona izceļas ar to, ka vairāk naudas tērē pasākumu apmeklējumiem un izklaidei – 30%, kam, savukārt, ES vidēji tērē krietni mazāk – 14%.

Punkai šķiet, ka šādā kontekstā problēma nav dziļāk pētīta, un noteikti nav skaidrojama tikai ar kādu vienu faktoru. "Taču viens no būtiskākajiem ir tas, ka ilgu laiku situāciju grāmatniecības nozarē ļoti ietekmēja daļā sabiedrības no padomju laikiem iesakņojies priekšstats, ka grāmatas cenai ir jābūt ļoti zemai un pieejamai," saka Punka. Viņa atgādina, ka padomju laikos, kad pastāvēja plānveida ekonomika, cenu noteica nevis izdevniecība, bet gan cita valsts iestāde. Turklāt cena nebija saistīta ar reālajām ražošanas izmaksām.

2022. gadā Latvijā grāmatām samazināja PVN likmi no 12% līdz 5%. "Tas ļāva mūsu jomā salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm ārējo faktoru izraisīto cenu kāpumu ievērojami mīkstināt," norāda Punka, piebilstot, ka kopā ar Kultūras ministriju gatavotajā izvērtējumā par šī lēmuma ietekmi, skaidri redzams, ka šis solis ir bijis pareizs.

Tomēr problēma slēpjas arī lasīšanas paradumos. "Daļu lasītāju pazaudējam jau skolā, kur grāmatas loma izglītības sistēmā netiek pietiekami novērtēta un trūkst arī konsekventas vēlmes ieaudzināt lasītprieku," saka Punka.

Datos redzamas arī kultūras patēriņa atšķirības. "Grāmatu lasīšana ir aktīvs process, bet, kā liecina apkopotie dati, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pasīvajam patēriņam – aktīvi apmeklē teātrus, koncertus," saka Punka.

Saskaņā ar vidējiem izdevumiem par grāmatām uz mājsaimniecību 2020. gadā, kas izteikts pirktspējas līmenī (PSL), Latvijā ir trešais zemākais rādītājs Eiropā – 24, apsteidzot vien Bulgāriju un Slovākiju. Zemāki grāmatu izdevumi, kas izteikti PSL, ir tieši Austrumeiropas valstu mājsaimniecībām.

Jaunākie dati ir par 2020. gadu, tāpēc likmes samazināšana 2022. gadā, iespējams, ietekmēs gan grāmatu izdevumu apjomu, gan kultūras preču un pakalpojumu izdevumu sadalījumu nākotnē.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja stāsta, ka Latvijā vidējā pirkuma cena ir zemāka nekā vidējā konkrētajā gadā iznākušo izdevumu cena. "Tas liecina, ka daudzi pircēji nesteidzas uzreiz pirkt tikko iznākušas grāmatas, bet gaida akcijas un izdevīgus piedāvājumus," saka Punka. Viņa norāda, ka tas izdevējiem traucē prognozēt sākotnējo tirāžu: "Gadās, ka pieprasīti jaunumi pazūd no grāmatnīcu plauktiem pāris nedēļās, un steigšus jādrukā klāt, lai gan visiem būtu bijis izdevīgāk, ja tirāža būtu bijusi lielāka."

Viņa stāsta, ka, braucot uz ārzemēm, vienmēr iegriežas grāmatnīcās un salīdzina, cik maksā tā pati grāmata, kas iznākusi viņas izdevniecībā. "Visbiežāk cena Latvijā ir konkurētspējīga vai pat zemāka," atklāj Punka.

Mītu par to, ka Latvijā grāmatas ir dārgas, ilgstoši stimulēja tas, ka pircēji salīdzina cenas daiļliteratūras vai populārzinātniskās literatūras izdevumiem mīkstajos vākos. Tās angļu valodā tiek izdotas daudz lielākā metienā un jau sākotnēji paredzēts daudzskaitlīgā tirgus plašam patēriņam, skaidro Punka. Tomēr arī tās ir kļuvušas dārgākas, ko ietekmējis straujais papīra cenu kāpums. "Nu jau arī tās maksā virs 10 un pat līdz 20 eiro," saka Punka.

Jautāta, kāda ir bibliotēku ietekme uz grāmatu pirkšanas paradumiem, Punka norāda, ka bibliotēkām ir svarīga loma vietējo kopienu dzīvē. "Daudzi "lasošie latvieši" pēdējos gados atzīst, ka grāmatas daudz ņem no publiskajām bibliotēkām, nevis pērk savai personīgajai," stāsta Punka, un atklāj, ka tomēr ir arī tādi, kas vispirms izlasa no bibliotēkas patapināto, bet pēc tam nopērk savu eksemplāru vai uzdāvina kādam draugam vai radiniekam.

"Mēs uzskatām, ka bibliotēku krājumu papildināšanai noteikti būtu jāatvēl lielākas summas, lai nodrošinātu plašāku klāstu un daudzveidību," grāmatizdevēju viedokli pauž Punka.

Viņasprāt, vairāk uzmanības būtu jāpievērš skolu bibliotēkām. Punka norāda, ka to loma un prestižs būtu jāstimulē un arī jāizbeidz daudzviet piekoptā prakse, ka skolu bibliotēka iepērk tikai mācību līdzekļus, bet uzziņu grāmatas un daiļliteratūru ne. "Grāmatai ir jābūt skolēna tiešā tuvumā, ir jārūpējas gan par izglītojošo pusi, gan par lasītprieka veicināšanu. Tad arī grāmata kultūrpreču hierarhijā pakāpsies augstāk," uzskata Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

2022. gadā 52,8% ES iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem vai vecāki atzina, ka bija lasījuši grāmatas pēdējos 12 mēnešos pirms aptaujas veikšanas. Vairāk lasīja tieši jauni cilvēki vecumā no 16 līdz 29 gadiem, proti, 60,1% jauniešu. Turklāt biežāk grāmatas lasa sievietes (60,5%), nekā vīrieši (44,5%).

Vislielākais iedzīvotāju, kas ir lasījuši grāmatu pēdējos 12 mēnešos, īpatsvars starp ES dalībavalstīm ir Luksemburgā. Tur grāmatas lasīja 75,2% iedzīvotāju. Tai seko Dānija (72,1%) un Igaunija (70,7%). Turpretī Rumānijā grāmatas lasījuši bija tikai 29,5% iedzīvotāju.

Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumi (50,4%) būtiski neatšķiras no Eiropas Savienības vidējā rādītāja (52,8%). Arī Latvijā sievietes lasa biežāk nekā vīrieši. Vismaz vienu grāmatu ir izlasījušas 61,6% sieviešu un tikai 36,2% vīriešu.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja stāsta, ka praktiski visās attīstītajās pasaules valstīs sievietes lasa vairāk. "Mūsu gadījumā satrauc proporcija – tas, ka vismaz vienu grāmatu izlasījušas divas trešdaļas sieviešu, bet tikai ap trešdaļu vīriešu, tas ir mazāk nekā citās valstīs," norāda Punka.

Viņa norāda, ka vīrieši ir pasīvāki kultūras patērētāji arī citās jomās – teātros, koncertzālēs, izstādēs –, taču arī tur nomācošā pārsvarā ieraudzīsim sievietes. Punka uzskata, ka šī būtu tēma kādam nopietnākam pētījumam: "jo grāmatu nelasīšana noteikti ietekmē kopējo sabiedrības dzīves kvalitāti, radošumu, konkurētspēju."

Lai novērtētu izmaiņas lasīšanas paradumos, grāmatizdevējiem trūkst pilnīgu datu par grāmatu patēriņu kopumā, jo statistikā parādās ziņas par Latvijas izdevniecībām un grāmatnīcu apgrozījumu, kurā tiek ieskaitīti arī ieņēmumi par kancelejas precēm, rotaļlietām utt. Turklāt nav precīzu ziņu par pirkumiem ārvalstu interneta grāmatnīcās.

Jautāta, vai novērojams digitālo vai audiogrāmatu popularitātes pieaugums, viņa saka, ka audiogrāmatu segments latviešu valodā attīstās ļoti lēni. "Straujais audiogrāmatu bums, kas nu jau vismaz piecus gadus vērojams pasaulē, mūsu datos neatspoguļojas," saka Punka. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm mazāk pērkam arī e-grāmatas.

"Tie, kuriem patīk klausīties ieskaņotas grāmatas, izmanto angliski vai citās valodās pieejamos resursus," norāda Punka. Viņa atklāj, ka Latvijas izdevējus satrauc pēdējo gadu tendence, kura rāda, ka, pateicoties "TikTok", jaunākās paaudzes lasītāji daudz vairāk lasa angļu valodā. "[Tas ir] apsveicami, ka lasa vispār, tomēr lasīšana latviski ir būtisks nacionālās identitātes, kritiskās domāšanas, valodas prasmes veicinātājs, tāpēc vismaz pusi laika vajadzētu lasīt savā dzimtajā valodā," uzskata Punka.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.