Baltijas pieslēgšanās Eiropas energotīklam: būs jānodrošina jaudu rezerves, kas ietekmēs izmaksas  (7)

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu līdz ar pievienošanos Eiropas tīklam Baltijas valstu operatoriem būs pienākums nodrošināt jaudu rezerves tīkla balansēšanai.

Pašlaik Baltijā stabilas energosistēmas frekvences uzturēšana tiek nodrošināta centralizēti – no Krievijas energosistēmas. Savukārt pēc sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu Baltijas valstīm būs patstāvīgi jānodrošina frekvences regulēšana un patēriņa nepārtraukta, precīza sabalansēšana ar elektroenerģijas piegādēm, "Delfi Bizness" skaidro "Augstsprieguma tīkls".

Turklāt, pieaugot vēja un saules elektrostaciju skaitam, pārvades sistēmu operatoriem būs nepieciešams vairāk rezerves jaudu, lai nodrošinātu stabilu energosistēmas darbību.

Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam Baltijas valstīs nepieciešamo balansēšanas rezervju daudzums dubultosies salīdzinājumā ar šobrīd uzturēto apjomu.

"Tāpēc "Augstsprieguma tīkls" sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatoriem līdz 2025. gada sākumam ieviesīs reģionālu tirgu, kurā operatori pirks elektroenerģijas pārvades sistēmas darbībai nepieciešamās balansēšanas rezerves," norāda uzņēmumā.

Tirgus tiek veidots, lai paplašinātu balansēšanas rezervju piegādātāju loku, paaugstinātu konkurenci un radītu labvēlīgus apstākļus jaunām investīcijām balansēšanas rezervju infrastruktūrā.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) "Delfi Bizness" norāda, ka "Augstsprieguma tīkls" ir veicis lielas investīcijas infrastruktūras attīstībā, kā arī elektrību uzkrājošo bateriju iegādē.

Baterijas, kas tiks uzstādītas Rēzeknē un Tumē, strādās kā moderni akumulatori liela enerģijas apjoma uzkrāšanai, lai nodrošinātu enerģijas balansu, kad Latvijas elektroapgādes tīkls strādās sinhroni ar Eiropas tīklu.

Bateriju iegādes un uzstādīšanas, kā arī apakšstaciju paplašināšanas Tumē un Rēzeknē izmaksu segšanai piesaistīts ES finansējums.

Pēc "Augstsprieguma tīkla" aplēsēm, pirmajos gados pēc sinhronizācijas projekta noslēguma bateriju sistēmu darbība ļaus ietaupīt kopējās izmaksas – 20 miljonus eiro gadā. "Ja šādu uzkrājošo bateriju nebūtu, šīs rezerves pārvades operatoram būtu jāiepērk tūlītēji tirgū, kas sadārdzinātu kopējās ar jaudas uzturēšanu saistītās izmaksas," norāda KEM.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs "Delfi Bizness" norāda, ka sinhronizācijas projekts un papildu elektroenerģijas jaudu rezervācijas apjomu uzturēšana ietekmēs kopējās sistēmas izmaksas.

"Būtiski ir šīs papildu izmaksas sadalīt taisnīgi, lai izvairītos no pārāk lielas finansiālās slodzes uz enerģijas ražotājiem, kas varētu samazināt investīcijas šajā sektorā un palēnināt atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanu," uzskata Nāburgs. Tādēļ viņš vēlas, lai izmaksas tiek atgūtas, iesaistot visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus.

"Ignitis Latvija" vadītājs Kristaps Muzikants rosina Baltijā izveidot vienotu risinājumu balansēšanas izmaksu segšanai: "Tas ne tikai veicinās reģionālo sadarbību un samazinās izmaksu atšķirības starp valstīm, bet arī nodrošinās lielāku stabilitāti un paredzamību tirgū." Viņš skaidro, ka Igaunija plāno ieviest modeli, sadalot visas izmaksas vienādi. Savukārt Lietuva iecerējusi izmaksas sadalīt proporcionāli katram tirgus dalībniekam atbilstoši tam, cik labi tas paveicis savu darbu.

"Baltijas valstu enerģētikas tirgi ir ļoti mazi, tajā pašā laikā iekšēji mēs izjūtam konkurenci. Dažādas metodoloģijas radīs atšķirīgu cenošanas pieeju katrā valstī un nevajadzīgu konkurenci starp Baltijas valstīm," norāda Muzikants.

Turklāt viņš vēlas, lai ražošanas un patēriņa balansēšanas izmaksas būtu izdalītas, nevis iekļautas kopējā elektrības cenā, tādējādi sniedzot patērētājiem pilnīgu informāciju un elektrības tirgotājiem caurskatāmi atspoguļojot elektrības cenu.

Tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz elektrības rēķiniem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā būs mazāka par 5%.

Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, piesaistīti vairāk nekā 300 miljoni eiro ES līdzfinansējuma Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu iegādei.

Taču, lai sagatavotos arī neparedzētiem scenārijiem saistībā ar sinhronizāciju, KEM ir lūgusi valdībai 2025. gadā budžetā rezervēt līdzekļus apjomā līdz 85 miljoniem eiro.

"Apzinoties ģeopolitisko situāciju un ar to saistītos nezināmos, plānojot budžetu, ir būtiski pirmšķietami aptvert iespējamos riskus, tam atvēlot finanšu līdzekļus," norāda KEM. "Tādējādi, ja riski iestātos, mēs būtu labi sagatavoti to seku mazināšanai, savukārt, ja ne, līdzekļi tiks atgriezti kopējā budžetā un attiecīgi novirzīti citām būtiskām sabiedrības vajadzībām."

"Augstsprieguma tīkls" norāda, ka sinhronizācijas projekts neatstās ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem 2025. gadā. Savukārt kopējā sinhronizācijas izmaksu ietekme uz kopējo sistēmas pakalpojumu tarifu no 2026. gada lēšama tikai līdz 2%. Turklāt pārvades tarifa izmaiņas mājsaimniecībām kopējā rēķinā būs mazākas par vienu procentu.

Elektroenerģijas ražotāji gatavojas pievienoties Eiropas energotīklam, investējot infrastruktūrā, lai pielāgotos gaidāmajām izmaiņām.

"Enefit" valdes loceklis Edgars Cvetkovs "Delfi Bizness" norāda, ka jānodrošina ne tikai patēriņa un ražošanas līdzsvars, bet arī stabila frekvence. Tam nepieciešamas elastīgas un ātri reaģējošas ģenerējošo jaudu rezerves, kuras var aktivizēt nekavējoties, izmantojot modernus digitālos risinājumus. Grupas līmenī "Enefit" jau ir pieredze enerģijas rezervju nodrošināšanā ar "Enefit Power" spēkstacijām un "Enefit Green" vēja parkiem.

Šobrīd uzņēmums būvē arī enerģijas uzglabāšanas iekārtu Igaunijā ar jaudu 26,5 megavati. "Šī iekārta spēs piedalīties elektroenerģijas tirgū, nodrošinot ātru reakciju uz izmaiņām elektroenerģijas sistēmā un palīdzot stabilizēt elektroenerģijas piegādes drošību," saka Cvetkovs.

Savukārt "Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis "Delfi Bizness" norāda, ka uzņēmums regulāri saņem informāciju no "Augstsprieguma tīkla" par to, kad un kādas elektroenerģijas ražošanas iekārtas būs nepieciešamas, lai nodrošinātu stabilu energosistēmas darbību. Šobrīd ir nepieciešama Rīgas TEC-2, lai segtu elektrības pieprasījumu. "Līdz ar to gatavojamies, ka pieprasījums pēc elektrības ražošanas TEC-2 un stacijas potenciāls ir vitāli svarīgs AST plānam arī sagaidāmās sinhronizācijas periodā," saka Siksnis.

Apzinoties, ka Baltijā ir salīdzinoši būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu deficīts, proti, trīs valstis vidēji nosedz ap 60% no patēriņa, "Latvenergo" veic investīcijas vēja un saules staciju būvē. Siksnis norāda, ka tas ir fundamentāls priekšnosacījums, lai nodrošinātu zemākas elektrības cenas Baltijā.

"Līdz ar to no tirgus regulācijas viedokļa sagaidām, ka Latvijā tiek izveidota tāda normatīvā vide, kas pēc iespējas veicina atjaunīgo energoresursu (AER) ģenerācijas izbūvi Latvijā, un tas gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā ļaus rēķināties ar stabilām un relatīvi zemām elektroenerģijas cenām biznesa un mājsaimniecību klientiem," saka "Latvenergo" komunikācijas direktors.

Arī Cvetkovs norāda – jo vairāk atjaunīgo energoresursu tiek integrēts tirgū, jo vairāk elektroenerģijas sistēmā nepieciešams uzglabāt, lai nodrošinātu gan elektroenerģijas sistēmas, gan cenu stabilitāti.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.