ES kavējas vairāku nozīmīgu projektu finansējums un realizēšana, bažīga Eiropas Revīzijas palāta  (1)

2021. gada februārī izveidotais ANM finansē reformas un investīcijas ES valstīs no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī līdz 2026. gada augustam. Tas koncentrējas uz sešām prioritārajām jomām, tostarp zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi. Valstis var saņemt naudu, pamatojoties uz panākto progresu.

Pirmajos trijos 724 miljardus EUR vērtā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) darbības gados līdzekļu izmaksāšana un projektu īstenošana ir kavējusies. Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu ir apdraudēta mērķu – palīdzēt ES valstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas un padarīt tās noturīgākas – sasniegšana.

Lai gan Eiropas Komisijas maksājumu līmenis paaugstinās, dalībvalstis varētu nespēt savlaicīgi izmantot vai apgūt līdzekļus, pabeigt plānotos pasākumus pirms ANM termiņa beigām (līdz 2026. gada augustam) un tādējādi gūt cerētos ekonomiskos un sociālos ieguvumus.

"Savlaicīga ANM līdzekļu apguve ir ļoti svarīga: tā palīdz izvairīties no sastrēgumposmiem pasākumu īstenošanā līdz mehānisma darbības beigām un samazina neefektīvu un kļūdainu izdevumu risku," sacīja par šo revīziju atbildīgā ERP locekle Ivana Maletiča. "Mēs norādām uz riskiem, jo ES valstis ANM īstenošanas puslaikā bija piesaistījušas mazāk nekā trešdaļu no plānotajiem līdzekļiem un panākušas mazāk nekā 30% progresu iepriekš noteikto atskaites punktu un galīgo mērķrādītāju sasniegšanā."

ERP atzīst, ka priekšfinansējums līdz 13% apmērā no summas, ko dalībvalstis varēja saņemt, ļāva sākumā ātri izmaksāt vairāk līdzekļu, kas atbilda mērķim reaģēt uz krīzēm. Tomēr revidenti kritizē tempu, kādā kopš tā laika lielākā daļa līdzekļu ir izmantoti. Līdz 2023. gada beigām no Komisijas uz valstu kasēm bija pārvietoti tikai 213 miljardi eiro. Šie līdzekļi ne vienmēr ir sasnieguši galasaņēmējus, tostarp privātus uzņēmumus, valsts enerģētikas uzņēmumus un skolas. Faktiski gandrīz puse no ANM līdzekļiem, kas izmaksāti 15 dalībvalstīm, kuras sniedza vajadzīgo informāciju, vēl nebija sasniegusi galasaņēmējus.

Gandrīz visās valstīs maksājumu pieprasījumu iesniegšana Komisijai aizkavējās, bieži vien inflācijas vai piegādes traucējumu, vides noteikumu neskaidrības vai nepietiekamas administratīvās spējas dēļ. Līdz 2023. gada beigām valstis bija iesniegušas 70% no plānotajiem pieprasījumiem un par aptuveni 16% mazāk naudas, nekā gaidīts.

Komisija un dalībvalstis veica pasākumus, jo īpaši 2023. gadā, lai veicinātu līdzekļu apguvi, taču ir pāragri novērtēt jebkādu ietekmi, norāda ERP.

Pastāv risks, ka ne visi plānotie pasākumi tiks pabeigti laikus. Līdz 2023. gada beigām maksājumiem bija iesniegti mazāk par 30% no vairāk nekā 6000 atskaites punktu un progresa rādītāju, bet tas nozīmē, ka ievērojams skaits – iespējams, vissarežģītākie – vēl ir jāizpilda. Lielākā daļa valstu reformas īstenoja jau agrāk – pirms investīciju veikšanas. Tomēr investīciju atlikšana, visticamāk, vēl vairāk palielinās kavēšanos un palēninās līdzekļu apguvi, norāda ERP.

Kā pauž revidenti, maksājumi ne vienmēr atspoguļo starpposma rādītāju un mērķrādītāju daudzumu un nozīmīgumu. Tas nozīmē, ka ievērojamus līdzekļus varētu izmaksāt arī tad, ja dalībvalstis nebūtu pabeigušas attiecīgos pasākumus.

ANM ir jauns finansēšanas mehānisms, kura pamatā nav faktiskās izmaksas. Komisija to īsteno tiešā pārvaldībā un uzņemas galīgo atbildību. ANM maksimālā kopējā vērtība bija 723,8 miljardi eiro, tostarp līdz 338 miljardiem eiro dotācijās un līdz 385,8 miljardiem eiro aizdevumos.

Līdz 2023. gada beigām Komisija bija piešķīrusi 648 miljardus eiro dotācijās un aizdevumos visām 27 dalībvalstīm. Revidenti definē līdzekļu apguvi kā ES finansējumu, ko Komisija izmaksā dalībvalstīm, kuras ir līdzekļu saņēmējas un aizņēmējas.

Latvijai indikatīvi ir pieejams 1,82 miljardu eiro finansējums dotāciju formā.