Ar Eiropas līdzfinansējumu atjaunos ūdensnotekas un mēģinās mazināt plūdu risku

ZMNĪ, izmantojot ES līdzfinansējumu, Zemgalē ir īstenojusi nozīmīgu valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanu, kas ir īpaši svarīgi, lai samazinātu plūdu riskus lauksaimniecības zemju platībām un iedzīvotājiem šajās teritorijās, piemēram, atjaunotās valsts nozīmes ūdensnotekas Platone, Auce, Iecava 2024. gada jūlija nogales plūdos palika neskartas. Savukārt neregulētā Svētes upe izraisīja nopietnus plūdus, radot kaitējumu lauksaimniecībai un iedzīvotājiem. Tas parāda, cik būtiska loma ir meliorācijas sistēmām plūdu risku mazināšanā, kā arī to, kā infrastruktūras uzlabošana var ietekmēt gan ekonomiku, gan dzīves kvalitāti reģionā, uzsver ZM.

Darbs pie ūdensnoteku atjaunošanas īpaši aktīvi noritējis pēdējos piecos gados, kad ZMNĪ ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu un Latvijas līdzfinansējumu ir atjaunojusi 137 valsts nozīmes ūdensnotekas 1241 kilometru garumā, ieguldot 25,7 miljonus eiro.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un valsts līdzfinansējumu līdz 2023. gada nogalei ir atjaunoti 32 objekti – valsts nozīmes ūdensnotekas 223 kilometru garumā, aizsargdambji 41,3 kilometru garumā un pārbūvētas 11 polderu sūkņu stacijas, ieguldot ES finansējumu 43 miljonu eiro apmērā.

Savukārt pēc ilgstošām lietavām 2017. gadā Latgales reģionā Latvijai tika piešķirti līdzekļi no ES Solidaritātes fonda, ar kuru palīdzību tika atjaunoti 13 aizsargdambji 44 kilometru garumā un 53 valsts nozīmes ūdensnotekas 266 kilometru garumā, ieguldot 12,7 miljonus eiro.

ZMNĪ uztur un ekspluatē 40 poldera sūkņu stacijas ar 97 sūkņiem, pasargājot lauksaimniecības un meža zemes, kā arī pilsētas, infrastruktūras objektus u.c. teritorijas no aplūšanas aptuveni 52 tūkstošu hektāru platībā.

Pēc pēdējām spēcīgajām lietavām un plūdiem, kas 2024. gada 28. un 29. jūlijā notika Zemgalē un Pierīgā, šajās teritorijās 20 polderu sūkņu stacijām pieplūstošais ūdens apjoms, kurš bija jāpārsūknē, ievērojami pārsniedza uzstādīto 43 sūkņu jaudas un tie, strādājot maksimālās slodzes režīmā, nespēja atsūknēt pieplūstošo ūdeni no teritorijām, kurās dzīvo 15,7 tūkstoši iedzīvotāju 24 tūkstošu hektāru platībā.

Apsekojot sūkņu stacijas pēcplūdu periodā, tika konstatēts, ka polderu sūkņu stacijās ir nepieciešami remonti un neplānotas apkopes. Neveicot polderu sūkņu staciju remontus un apkopes, turpmāk tas var radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi (t.sk. sociālekonomiskus zaudējumus) cilvēku veselībai, videi un saimnieciskajai darbībai, īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, uzsver ZM.

Plūdu riska mazināšanai plānots izmantot arī Atveseļošanās fonda finansējumu. Šo investīciju mērķis ir samazināt plūdu risku Latvijas lauku teritorijās un stimulēt pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām atbilstoši upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānam un plūdu riska pārvaldības plānam applūstošajās teritorijās, mazinot risku iedzīvotājiem un visiem saimnieciskās darbības veidiem.

Investīcijai pieejamais kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro (AF finansējums – 33 miljoni eiro un valsts līdzfinansējums 7 miljoni eiro). Kopumā ar AF atbalstu Latvijā tiks īstenots 21 projekts – astoņu valstij piederošu polderu sūkņu staciju pārbūve un 13 valsts aizsargdambju un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.