Katrs desmitais jaunietis Latvijā ne strādā, ne mācās. ES mērķis – samazināt jauno dīkdieņu skaitu  (15)

Latvija nebūt nav pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc NEET jauniešu īpatsvara, proti, to jauniešu, kas ne strādā, ne mācās. 2023. gadā NEET jauniešu daļa visu ES jauniešu kopskaitā bija 11,2%. Turklāt šis rādītājs ir augstāks sieviešu vidū. ES 12,5% sieviešu un 10,1% vīriešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā un arī nemācās. Viens no iemesliem, kāpēc jaunietes nav aktīvas darba tirgū vai izglītības procesā, ir bērna kopšanas atvaļinājums.

ES ir noteikusi mērķi, ka NEET jauniešu daļai līdz 2030. gadam jābūt mazākai par 9%. Vairākas valstis jau ir sasniegušas šo mērķi, taču lielākajai daļai vēl jātiecas uz šo jauniešu iekļaušanu mācību procesā un darba tirgū.

Latvijā 2023. gadā bija gandrīz 273 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem un lielākā daļa no viņiem mācījās. Un tā ir labā ziņa, "Delfi Bizness" saka Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. "Mācības ļauj attīstīt prasmes, ar kurām jaunieši gan kļūs vairāk pieprasīti un vērtīgāki darba tirgū, gan arī labāk spēs realizēt savus profesionālos sapņus," saka ekonomists. Viņš norāda – jo augstāks ir iegūtais izglītības līmenis, jo lielāka ir vidējā darba samaksa.

Taču jauniešu vecumā izglītības ietekme uz atalgojumu gandrīz nav jūtama, tāpēc daži beidz studiju gaitas priekšlaicīgi, saka Krasnopjorovs.

Pēc 20 gadu vecuma jaunieši arvien biežāk apvieno mācības ar darbu. "Pretēji plaši izplatītajam mītam – jaunieši strādā arī augsti kvalificētos darbos," norāda Krasnopjorovs. Vairāk nekā pieci tūkstoši Latvijas jauniešu mēnesī bruto nopelna virs 3000 eiro, no tiem gandrīz pieci simti – virs 6000 eiro, atklāj ekonomists. Turklāt algas virsotne, proti, augstākais vidējais atalgojuma līmenis darba mūža laikā, Latvijā vidēji tiek sasniegta agrāk nekā vairumā Eiropas valstu, jau 35–39 gadu vecumā.

Ekonomists uzskata, ka jauniešu vecuma grupā joprojām slēpjas būtiskas iekšējās darbaspēka rezerves. "Proti, ja nodarbināto jauniešu daļa Latvijā būtu tikpat liela kā Vācijā, Dānijā vai Nīderlandē, Latvijas ekonomikā papildus būtu 38 tūkstoši nodarbināto līdz 30 gadu vecumam," saka Krasnopjorovs.

Starp galvenajiem faktoriem, kas kavē jauniešu nodarbinātību, viņš min profesionālās izglītības zemo izplatību un prestižu Latvijā, kā arī bieži neelastīgu darba nedēļas grafiku, kas mazina iespējas strādāt nepilna laika darbu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) "Delfi Bizness" saka, ka šobrīd Latvijā jauniešu bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems un turpina samazināties, jo saglabājas augsts pieprasījums pēc darbaspēka. Turklāt bezdarba līmenis īpaši samazinās to jauniešu vidū, kuriem ir pietiekams izglītības līmenis un darba tirgum atbilstošas prasmes.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem:

"Šo samazinājumu ietekmēja gan pozitīvie faktori – ekonomiskās situācijas uzlabošanās un visaptverošas Jauniešu garantijas programmas īstenošana Latvijā –, gan negatīvie faktori – kopējais jauniešu skaits valstī turpina strauji samazināties, kas arī ietekmē izmaiņas kopējos rādītājos," skaidro IZM.

Jauniešu skaits, kas nestrādā un nemācās, ar katru gadu samazinās gan ES, gan Latvijā. "NEET jauniešu daļa pakāpeniski samazinās, atspoguļojot ekonomiskās situācijas uzlabojumu un vispārējā dzīves līmeņa celšanos," saka Krasnopjorovs. Šī brīža rādītājs ir divreiz mazāks nekā pirms 15 gadiem.

"Lai gan optimālais NEET rādītājs nav nulle, samazināt to var un vajag," uzskata ekonomists. Viņš norāda, ka pusei ES valstu NEET ir mazāks nekā Latvijai, turklāt Nīderlandē un Zviedrijā – divreiz mazāks.

Lai atbalstītu NEET jauniešus izglītības iegūšanā un nodarbinātības veicināšanā, no 2014. līdz 2020. gadam katrā no ES dalībvalstīm sāka darboties Jauniešu garantijas programma. Savukārt, sākot ar 2021. gadu, kad NEET jauniešu skaits ievērojami samazinājās, jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumi tika iekļauti kopējā atbalsta piedāvājumā bezdarbniekiem.

NVA atbalstu nodarbinātības veicināšanai sniedz jauniešiem no 15 gadu vecuma. Kopumā gadā vidēji 9–11 tūkstoši jauniešu piedalās indikatīvi 24 000–30 000 dažādos NVA atbalsta pasākumos un finansējums šo pasākumu īstenošanai katru gadu sasniedz indikatīvi 6–8 miljonus eiro, norāda IZM.

Turklāt, lai atbalstītu jauniešus izglītības iegūšanā vai darba atrašanā, 2014. gadā IZM uzsāka projektu "Proti un dari!". Kopš projekta sākuma tajā piedalījušies 5206 jaunieši, un 76% no viņiem veiksmīgi sāka mācības vai atrada darbu. Turpmākajos četros gados projekts turpināsies ar nosaukumu "Proti un dari 2.0" un tajā plānots iesaistīt vēl vismaz 1895 jauniešus, atklāj ministrija. Tāpat arī no 2017. gada marta līdz 2023. gada beigām tika īstenots projekts ar mērķi samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Šā gada nogalē projekts tiks turpināts ar jaunu iniciatīvu "Skola-kopiena", lai veicinātu izglītojamo sociālo iekļaušanu un samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.