Eiropas Savienībai ir nepieciešamas radikālas reformas un jauna rūpniecības stratēģija, lai nodrošinātu reģiona konkurētspēju, veicinātu sociālo vienlīdzību un sasniegtu klimata mērķus, teikts jaunākajā ekonomista, bijušā Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi ziņojumā par ES ekonomiku un konkurētspēju.
Ziņojuma izveidi pagājušajā gadā pasūtīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Ziņojumā vērsta uzmanība uz tādiem aspektiem kā piegādes ķēžu drošība un aizsardzības izdevumi.
ES jāpielāgojas pārējai pasaulei, kurā atkarība kļūst par ievainojamību, un tā vairs nevar paļauties uz citiem, lai noturētu savu drošību, teikts pārskatā, atsaucoties uz ES atkarību no Ķīnas attiecībā uz svarīgākajiem derīgākajiem izrakteņiem un Ķīnas paļaušanos uz ES, lai absorbētu rūpniecības jaudas pārpalikumu.
"ES būs jāizstrādā ārpolitika, kas koordinē tirdzniecības nolīgumus un tiešās investīcijas, kas veiktas sadarbībā ar resursiem bagātā, valstīm, uzkrājumu veidošanu izvēlētajās kritiskajās jomās un rūpniecisko partneru izveidi, lai spētu nodrošināt būtiskāko tehnoloģiju piegādes ķēžu nepārtrauktību," teikts ziņojumā.
ES būs jānodrošina, ka atkarība nepalielinās, un jācenšas "izmantot vietējo resursu potenciālu, veicot ieguvi, pārstrādi un alternatīvu materiālu inovācijas". Citi mērķi ietver pilnīgu vienotā tirgus īstenošanu, kurā ietilpst 440 miljoni patērētāju un 23 miljoni uzņēmumu, uzlabojot koordināciju un samazinot barjeras.
Blokam arī jācenšas nodrošināt, lai tā konkurences politika nekļūtu par "šķērsli Eiropas mērķu sasniegšanai", jo īpaši tehnoloģiju nozarē, teikts ziņojumā.
Eiropas koalīcijai ir arī jāveicina pusgadsimtu neredzētas milzīgas investīcijas, izmantojot privāto finansējumu un valsts atbalstu. Tikmēr ES cieš no "inovāciju deficīta", kas jārisina ar pētniecības un attīstības finansējuma un politikas reformām, teikts ziņojumā.
Daudzās nozarēs ziņojums aicina vairāk saskaņot politikas un koncentrēt finansējumu. Piemēram, dažādu tehnoloģiju attīstībā tika konstatēts, ka finansiālais atbalsts tika sadalīts starp dažādām programmām, savukārt ražotājiem bija grūtības konkurēt globālā mērogā, ņemot vērā Ķīnas subsīdijas un milzīgo vietējo atbalstu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, ziņojumā iekļauto priekšlikumu ieviešanai būtu nepieciešamas investīcijas 750 – 800 miljardu eiro gadā.
Tā rezultāti "izraisīs būtiskas debates par ES/eirozonas nākotni, taču nav vajadzības aizturēt elpu," komentējis "Lorenzo Codogno Macro Advisors" dibinātājs Lorenco Kodonjo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
