Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa noraidījusi Krievijas miljardieru Jeļenas Timčenko, Genādija Timčenko, Mihaila Fridmana, Pjotra Avena un Germana Hana prasību atcelt ES Padomes regulu, kas paredz pienākumu ziņot par līdzekļiem un sadarboties ar atbildīgajām institūcijām, liecina tiesas paziņojums.
Viņi iekļauti to personu, vienību un struktūru sarakstā, attiecībā uz kurām piemēroti ierobežojošie pasākumi, ko ES Padome pieņēmusi Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā
Ņemot vērā, ka shēmas, kas ļauj izvairīties no šīs sankciju sistēmas, kļūst aizvien sarežģītākas, ES Padome 2022. gadā pieņēma regulu, kas paredz pienākumu ziņot par līdzekļiem un sadarboties ar kompetentajām iestādēm.
Tās mērķis ir novērst sarežģītu juridisko un finanšu konstrukciju izmantošanu, kas atvieglo to sankciju apiešanu vai arī apgrūtina kompetentajām valsts iestādēm to līdzekļu vai saimniecisko resursu identificēšanu, uz kuriem attiecas ierobežojošie pasākumi vai sankcijas.
Kas īsti ir Latvijas pilsonis, krievu oligarhs Pjotrs Avens, un kāpēc viņa atbalsta vēstules parakstīšana maksāja amatu Alekseja Navaļnija galvenajam pārstāvim ārzemēs, plašāk iespējams izlasīt Oligarha liktenis. Kā Pjotrs Avens ceļā uz panākumiem nokļuva sankciju slazdā
Ieinteresētās personas pirms 2022. gada 1. septembra vērsās ES Vispārējā tiesā ar prasībām atcelt pienākumu ziņot par viņu līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem un sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm.
Miljardieri uzskata, ka, tā kā minētie pienākumi neietilpst ES Padomes lēmumā, kas pieņemts kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, tos nevar uzskatīt par šāda lēmuma īstenošanai nepieciešamajiem pasākumiem. Tās uzsver, ka ES Padomes regula uzskatāma par pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo attiecīgo pienākumu pieņemšanai būtu jāiekļaujas dalībvalstu īstenošanas pilnvarās.
Vispārējā tiesa šīs prasības pilnībā noraidījusi.
Spriedumos Vispārējā tiesa atgādina, ka ES tiesības atļauj Padomei pieņemt regulas, lai īstenotu vai ieviestu ierobežojošus pasākumus ar mērķi nodrošināt to vienveidīgu piemērošanu visās dalībvalstīs. ES tiesību normās paredzētie pasākumi nav ierobežoti ar pienākumiem nerīkoties un Padome var noteikt ziņošanas un sadarbības pienākumus, pat ja tie nav tieši paredzēti lēmumā, ar kuru tie ir saistīti.
Tiesa uzskata, ka ES Padome nav aizstājusi dalībvalstis, lai nolemtu, kādā veidā ierobežojošie pasākumi īstenojami un kā nosakāmi sodi to teritorijā. Gluži pretēji: valsts iestāžu kompetencē joprojām ir noteikt, kāda rakstura sodi – krimināltiesiski, administratīvi vai civiltiesiski – un kādi konkrēti sodi jāparedz par pārkāpumu, kas saistīts ar piedalīšanos sankciju apiešanas darbībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
