Privātpersonu kreditēšanas tirgus Eiropā ir sadrumstalots. Šīs daudzšķautņainās problēmas pamatā ir kultūras faktori, regulatīvi šķēršļi un ekonomiski iemesli.
Galvenie kultūras faktori ir valoda un fiziskā klātbūtne. Tie gan kļūst mazāk svarīgi, jo aizņēmēja un aizdevēja mijiedarbībā arvien plašāk tiek izmantotas tehnoloģijas.
Regulatīvie šķēršļi saglabājas un pat pieaug. Trīs visbūtiskākie šķēršļi ir maksātnespējas tiesību aktu atšķirības starp valstīm, likviditātes un kapitāla ierobežotā pārrobežu aprite un papildu vietējo prasību ieviešana.
Tādējādi privātpersonu kreditēšanas jomā Eiropā pastāv problēmas, kuras bankas un citas finanšu iestādes nevar novērst pašu spēkiem.
Šķēršļi banku pārrobežu darbībai
Daudzi Eiropas valstu tirgi ir samērā nelieli, tajos pastāv regulatīvi šķēršļi, līdz ar to ir grūti rast ekonomisko pamatojumu banku pārrobežu darbības paplašināšanai un Eiropas mēroga konsolidācijai.
Retrospektīvā analīze liecina, ka banku pārrobežu darbības pirmo vilni Eiropā izraisīja regulatīvas pārmaiņas – 1989. gadā pieņemtā Otrā banku darbības koordinēšanas direktīva. Tās rezultātā 1993. gadā tika ieviesta vienotā banku licence. Turpmākajos 20 gados Eiropa piedzīvoja daudzu banku grupu apvienošanos un pārņemšanu. 2008. gada globālā finanšu krīze spēji apturēja Eiropas banku integrācijas procesu. Kopš tā laika banku konsolidācija notikusi tikai vietējos tirgos.
Vēl nav radīti apstākļi aktīvākai banku sistēmas konsolidācijai starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Eiropas banku konsolidācijas priekšnosacījumi
Banku konsolidāciju Eiropā var stimulēt trīs faktori: procentu likmju pieaugums, dažādu valstu obligāciju procentu likmju jeb aizņemšanās izmaksu starpības mazināšana un regulatīvo šķēršļu pārskatīšana.
Zemo procentu likmju laiks neveicināja banku apvienošanās un pārņemšanas darījumus. Taču patlaban augstāku procentu likmju ietekmē tas ir mainījies. Augošā banku peļņa rada resursus, kurus banku grupas varētu izmantot savas darbības paplašināšanai ārvalstīs. Taču ar resursiem vien nepietiek. Lai pārņemšanas darījumi notiktu, banku akcionāri un investori jāpārliecina par šāda soļa perspektīvu. Jāņem vērā arī citi faktori.
ES banku sistēmā joprojām pastāv saikne ar valstu valdībām. Būtisks šķērslis ir vienotas krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas trūkums. Dalībvalstīm jāpauž vēlme šo saikni likvidēt.
Trešais faktors ir banku darbības regulējums. ES vienotais noteikumu kopums ir solis pareizajā virzienā, taču līdz ar agrākās valstu rīcības brīvības likvidēšanu dalībvalstīm tika piešķirtas jaunas vietējās pilnvaras, galvenokārt saistībā ar makrouzraudzības rīkiem, tādējādi kaitējot regulējuma saskaņošanai.
Klientu vajadzības un tehnoloģiju attīstība
Mūsdienās banku sektorā saistībā ar klientu bāzi vērojamas dažādas vienlaicīgas tendences – sociālas, tehnoloģiskas, tautsaimniecības un politiskas.
Nozīmīgas izmaiņas ievieš ar klimata pārmaiņām saistīto risku pārvaldība. Neatkarīgi no tā, vai zaļā pārkārtošanās ir brīvprātīga vai obligāta, tā maina banku klientu prioritātes un darbības modeļus, kā arī ar to saistīto risku izvērtēšanu.
Tehnoloģijām būtībā ir pārrobežu raksturs. Sadrumstalotība ir šķērslis tehnoloģiju ieviešanai Eiropas bankās, kam bieži jāievēro dažādas prasības atšķirīgās jurisdikcijās, kurās tās darbojas. Vienlaikus, jauniem dalībniekiem ienākot finanšu sistēmā, regulējumā būtu jāievēro princips, ka vienai un tai pašai darbībai un riskam būtu jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi un uzraudzība.
Ja patiešām vēlamies Eiropā radīt banku konsolidācijai labvēlīgus apstākļus, regulatīva saskaņošana, ieviešot Eiropas mēroga pieeju un līdzvērtīgas regulatīvās un uzraudzības prasības visiem dalībniekiem, ir būtiska, lai bankas pielāgotos pašreizējām un turpmākajām klientu vajadzības un prasības raksturojošām tendencēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
