Pieaugot klimata pārmaiņu radītajām sekām, organizācijas Eiropas Savienībā (ES) un arī Latvijā arvien vairāk domā, kā šīs sekas mazināt. Lai gan Latvijas iedzīvotāji ir labi informēti par klimata pārmaiņu cēloņiem, viņiem trūkst zināšanu tieši par praktiskiem risinājumiem to radīto seku mazināšanā. Tomēr arī tad, kad risinājumi ir zināmi, rīcība klimata pārmaiņu seku mazināšanai atpaliek – cilvēki salīdzinoši kūtri izmanto, piemēram, tādus pašvaldībās pieejamos resursus kā dzeramā ūdens uzpildes vietas.
"Delfi Bizness" skaidro, kādas ir Latvijas iedzīvotāju zināšanas par klimata pārmaiņām un kāpēc tās ir vienas no zemākajām ES.
Lai novērtētu sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām, Eiropas Investīciju banka (EIB) veica aptauju, kurā ES dalībvalstu iedzīvotāji atbildēja uz 12 jautājumiem par klimata pārmaiņu cēloņiem, sekām un risinājumiem to mazināšanai. Latvija ierindojās 23. vietā no 27 ES valstīm ar 5,92 punktiem no 10, kas ir zem ES vidējā rādītāja, liecina šī gada jūlijā publiskotās aptaujas rezultāti.
Latvijas iedzīvotāji labi saprot klimata pārmaiņu cēloņus un sekas, taču viņiem vēl ir jāuzlabo zināšanas par risinājumiem to mazināšanā, liecina aptauja. Piemēram, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezina, ka ātruma samazināšana uz ceļiem un digitālo tehnoloģiju retāka izmantošana var ievērojami samazināt klimata pārmaiņu sekas.
Līdzīga tendence vērojama arī citās ES valstīs, kur lielākajai daļai iedzīvotāju trūkst izpratnes par to, kā ierobežot klimata pārmaiņas.
Latvijā – klusums par klimata pārmaiņām
Komentējot aptaujas rezultātus, Ilze Garoza, starptautiskā audita un konsultāciju uzņēmuma "KPMG" ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, kā iemeslus Latvijas iedzīvotāju zemajam zināšanu līmenim min spēcīgu klimata un vides aizsardzības tēmas vēstnešu trūkumu Latvijā.
"Mums vēsturiski nav bijis ietekmīgu politisko spēku, kuri aktīvi iestātos par klimata pārmaiņu mazināšanu un virzītu kvalitatīvu diskusiju par šo tēmu," sarunā ar "Delfi Bizness" uzsver Garoza.
"No otras puses, redzam, ka Latvijas sabiedrībā ir arī visnotaļ mazs pieprasījums un interese par šo jautājumu," saka Garoza. Viņa norāda, ka Latvijā ir tikai dažas aktīvas vides aizsardzības organizācijas, bet nav tādu klimata aktīvistu kā, piemēram, Zviedrijā vai Vācijā, kas šo jautājumu paceltu sabiedrības uzmanības centrā.
Šo tendenci atspoguļo arī zināšanu pārbaudes rezultāti, kur punktu skaita ziņā līdere ir Somija (7,22 punkti no 10), kurai seko Luksemburga un Zviedrija.
Aptaujas rezultātus ietekmējusi arī iedzīvotāju pieredze, kas saistīta ar klimata pārmaiņām. "Latvija kopumā, par laimi, nav piedzīvojusi tādas klimata pārmaiņu sekas, kas negatīvi ietekmētu dzīves kvalitāti un motivētu ikdienā domāt par klimata pārmaiņu mazināšanu," norāda Garoza.
Taču, viņasprāt, tas nenozīmē, ka ar tādiem gadījumiem kā postošie krusas graudi Dobelē, lietavas Rīgā un vētra Jūrmalā klimata pārmaiņu dēļ nesaskarsimies arvien biežāk.
Garoza uzskata – lai mazinātu šo potenciālo ietekmi un veicinātu mūsu klimata pratību un noturību pret nākotnes satricinājumiem, par šo tēmu ir jārunā. "Tas nozīmē aktīvāku rīcību mediju pusē, dialogā mērķtiecīgi iesaistot klimata un vides ekspertus, lai veicinātu datos un zinātnē balstītu sabiedrības izglītošanu," iesaka Garoza.
Aktīvāk informēs sabiedrību
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pozitīvi vērtē sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām un to ietekmi, piemēram, uz tautsaimniecību. "Esam novērojuši tendenci, ka iedzīvotāju vidū tēma, kas skar klimata jautājumus, kļūst arvien aktuālāka un apspriestāka," "Delfi Bizness" norāda KEM.
Ministrija pievērš arvien lielāku uzmanību sabiedrības izglītošanai par klimata pārmaiņām, piedāvājot arī virtuālo mācību kursu, kuram no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada februārim pieteicās 365 speciālisti no vairākām Latvijas pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Turklāt drīzumā Ministru kabinets lems par jaunas atbalsta programmas ieviešanu, kuras ietvaros īstenotas aktivitātes un projekti ļautu veicināt sabiedrības izpratni par klimata neitralitāti un tās nozīmi.
No runām uz rīcību
Lai gan diskusiju un publikāciju skaits par aprites ekonomiku pēdējos piecos gados ir trīskāršojies, materiālu atkārtota izmantošana kopš 2018. gada pasaulē ir samazinājusies par 21%, liecina 2024. gada ziņojums par aprites plaisu.
Reaģējot uz klimata pārmaiņām, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "CleanR Grupa" kopā ar vairāk nekā 20 zinātniekiem šogad izstrādāja pirmo Latvijas Aprites ekonomikas indeksu. Tas palīdzēs pašvaldībām novērtēt savu pašreizējo situāciju aprites jomā un efektīvāk rīkoties nākotnē.
Pašvaldību vidū apritīguma jomas līderi ir Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads. Savukārt nogaidošo grupā ar mazāko punktu skaitu ir Ludzas novads un Krāslavas novads.
Pašvaldības apzinīgākas nekā iedzīvotāji
Indeksā ir iekļauts arī iedzīvotāju viedoklis. Viņuprāt, pašvaldības saimnieko atbilstoši aprites ekonomikas principiem labāk nekā paši cilvēki. Piemēram, izmanto atjaunīgo enerģiju, uzlabo ēku energoefektivitāti, izmanto viedās tehnoloģijas un e-parakstu.
Vienlaikus, respondentu vērtējumā, vietvaras varētu būt taupīgākas. Lai gan pašvaldības uzskata, ka pietiekami taupa degvielu, ūdeni, elektrību, siltumu, kā arī dažādas kancelejas preces un iekārtas, tomēr iedzīvotāji savā vērtējumā par to ir kritiskāki.
Jomas, kur gan pašvaldības, gan iedzīvotāji sevi novērtējuši pieticīgi, ir atkritumu šķirošana un samazināšana, kā arī lietotu preču izmantošana un salūzušo preču labošana tā vietā, lai iegādātos jaunas.
Iedzīvotājiem trūkst pamudinājuma
Aprites ekonomikas indekss arī atklāja – lai gan pašvaldības bieži vien nodrošina dažādu infrastruktūru, kas ir saistīta ar apritīgumu, piemēram, dzeramā ūdens uzpildes krānus, kā arī citus koplietošanas vai publiskos pakalpojumus, iedzīvotāji to bieži neizmanto.
LU Filozofijas un socioloģijas instūta vadošais pētnieks Andris Saulītis indeksa pētījumā vadīja iedzīvotāju aptauju un datu analīzi. Atbildot uz "Delfi Bizness" jautājumu, kāpēc iedzīvotāji neizmanto pieejamos resursus, Saulītis saka, ka viņiem pietrūkst pamudinājuma to darīt. "Līdzīgi mēs varam jautāt, kāpēc cilvēki ikdienā nesporto," salīdzina Saulītis. Viņš skaidro, ka pamudinājumi mēdz būt dažādi: "Sākot ar "paldies", beidzot ar sajūtu, ka to dara visi. Un sociālajām normām ir ļoti liela nozīme."
Saulītis arī norāda, ka Latvijā sabiedrības viedoklis par klimata pārmaiņām kopumā ir pozitīvs un sabiedrības šķelšanās šajā jautājumā nepastāv. Kā piemēru viņš min to, ka Amerikā pārvietošanās ar sabiedrisko transportu nozīmē, ka tā ir marginalizēta sabiedrības grupa. "Latvijā, ja tu izmanto sabiedrisko transportu, tā ir pozitīva zīme," saka Saulītis.
Savukārt "CleanR Grupa" valdes locekle Agita Baltbārde aprites indeksa prezentācijā norādīja, ka, uzsākot pētījumu, aplūkoja arī to, kā citās valstīs pašvaldības strādā ar aprites ekonomiku. Kā veiksmīgu piemēru viņa izcēla kādu pašvaldību Beļģijā, kura pēc telpu remonta izsludina nevis jaunu, bet lietotu mēbeļu iepirkumu. "Tas ir burvīgs piemērs, kas var arī iedzīvotājiem būt kā paraugs, ka arī šādi var darīt, un tas ir solis apritīguma virzienā," stāsta Baltbārde.
PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
