No lētām biļetēm līdz abonēšanas slazdam. Kā pasargāt sevi, iepērkoties tiešsaistē  (2)

Kā "Delfi Bizness" stāsta Ilze, viņa internetā ieraudzīja lētas aviobiļetes uz Londonu. To iegādes procesā viņa redzēja vairākus uznirstošos ["pop-up"] logus, kuriem nepievērsa īpašu uzmanību, tāpēc nezina, ko saspaidīja. Vienlaikus viņai sāka nākt daudz e-pasta vēstuļu ar dažnedažādiem atlaižu solījumiem.

Vēlāk Ilze pamanīja, ka no viņas bankas konta ir noņemta nauda, taču sākumā nebija skaidrs, par ko. Pēc rūpīgākas "eDreams" vietnes un e-pastu izpētes viņa atklāja, ka ir reģistrējusies kā pakalpojuma "Prime" lietotāja ar abonēšanas maksu, kas izrādījās 89.99 eiro gadā.

E-pasta vēstules apakšā sīkiem burtiem norādīts, ka lietotājam noteiktā laikā pašam jāatsakās no abonementa, ja viņš to nevēlas. Tomēr nekāds atgādinājums par šo darbību vai termiņu atsūtīts netika.

Lai atteiktos no abonēšanas pakalpojuma, Ilze sākumā sazinājās ar mājaslapā pieejamo robotu, vēlāk komunikāciju pārņēma klientu apkalpošanas speciālists. Taču viņš aizbildinājās, ka palīdz tikai ar aviobiļešu un viesnīcu rezervāciju, un ieteica zvanīt vai rakstīt uz noteiktu adresi. Ilze to arī darīja, bet atbildi nesaņēma. "Tikai naudu iztērēju zvaniem uz Londonu," sieviete stāsta.

Palīdzību viņa meklēja forumos, kur atrada instrukciju, kā atrakstīties no pakalpojuma saņemšanas. Arī tad viņai leca vairāki paziņojumi, vai tiešām vēlas atteikties. "Turklāt pogas iekrāsotas tā, ka psiholoģiski gribas nospiest to, kas ir aktīva, proti, turpināt abonēšanu," skaidro Ilze.

Tiešsaistes platformā "Trustpilot" arī citi patērētāji ziņo par grūtībām atteikties no "eDreams" abonēšanas pakalpojuma, kuram viņi bija neapzināti piekrituši.

Šobrīd Ilze cer, ka biļetes ir īstas un viņa varēs aizlidot uz Londonu, taču nu atlaide izvērtās pusotru reizi dārgākās biļetēs.

Par savu pieredzi viņa informēja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), vienlaikus saprotot, ka ceļojumu aģentūra ir trešās valsts komersants, tāpēc PTAC nespēs situāciju atrisināt. Uzņēmums "eDreams" reģistrēts ASV, birojs atrodas Barselonā, savukārt zvanu centrs – Londonā.

PTAC atgādina – ja Latvijas patērētājs ir cietis no ārvalstu tirgotāja, viņš pēc palīdzības var vērsties Eiropas Patērētāju informēšanas centrā. Taču, ja pārdevējs un patērētājs darbojas ārpus ES, uz tirgotāju neattieksies ES normatīvie akti. No šiem uzņēmumiem var prasīt atbilstību to mītnes valsts likumiem, bet vairs ne Latvijas likumiem, papildina "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāta palīgs Pauls Ančs.

Negodīgu komercpraksi e-vidē piekopj arī Latvijā. Saistībā ar abonēšanas pakalpojumiem, kuriem patērētājs nav piekritis, PTAC ir saņēmis sūdzības par uzņēmumu "SMS Solutions". Patērētāji sūdzējušies, ka viņu ikmēneša rēķinos iekļauts maksas pakalpojums no "SMS Solutions" (iepriekš zināms kā CDR), kuru viņi nebija pasūtījuši.

"SMS Solutions" veica negodīgu komercpraksi, piedāvājot un pārdodot paaugstinātas maksas satura un maksas abonēšanas pakalpojumus, "Delfi Bizness" norāda PTAC. 2023. gadā PTAC saņēma 14 patērētāju sūdzības par uzņēmumu, bet vienu – šā gada janvārī.

Izvērtējot sūdzības, atklājās, ka vairumā gadījumu patērētāji neapzinājās, ka bija noslēguši abonēšanas līgumu. Par maksas pakalpojumu viņi uzzināja, tikai saņemot rēķinu no mobilo sakaru operatora. "Dažos gadījumos patērētāji pat ilgstoši nav apzinājušies, ka tiem ir pieslēgts šāds pakalpojums, kuru tie nav vēlējušies un nekad nav izmantojuši," atklāj PTAC.

Par negodīgu komercpraksi PTAC pagājušā gada jūnijā uzņēmumam piemēroja sodu 150 000 eiro apmērā.

PTAC norāda, ka uzņēmumi arvien vairāk pievērš uzmanību līguma noslēgšanas procesam, lai patērētājs saņemtu pietiekamu un patiesu informāciju un lai šo piekrišanu varētu pierādīt.

Ančs "Delfi Bizness" norāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir iekļauts princips, ka patērētajam nav jāmaksā par preci vai pakalpojumu, ko viņš nav pasūtījis. Taču tas attiecas uz gadījumiem, kad nav parakstīta līguma vai cita pasūtījuma dokumenta. Ja tāds ir, tad parakstīts līgums jau kalpo kā pierādījums, ka parakstītājs ir piekritis līguma saturam, tostarp attiecīgajai maksai.

Viņš uzsver, ka preces vai pakalpojuma galīgā cena ir obligāta informācija, kas pārdevējam jāsniedz patērētājam skaidri un saprotami pirms līguma noslēgšanas – gan klātienē, gan attālināti. ""Skaidri un saprotami" nozīmē, ka informācijai jānonāk patērētāja uzmanības lokā," saka Ančs.

Ja pārdevējs šo informāciju ir noklusējis vai sagrozījis, sniedzis neskaidri vai nesaprotami un tas ir ietekmējis patērētāja lēmumu, tā visdrīzāk būs negodīga komercprakse, konkrētāk, maldinoša noklusēšana, stāsta Ančs. Piemēram, patērētājs parakstījis līgumu, kuram nebūtu piekritis, ja būtu apzinājies patiesās izmaksas.

Jāņem vērā, ka cilvēki informāciju uztver atšķirīgi – steidzīgs vai noguris pircējs var būt neuzmanīgāks, viņš saka. Tāpēc to, vai obligātā informācija ir sniegta pienācīgi vai tomēr maldinoši, nosaka, veicot "vidusmēra patērētāja" testu.

"Proti, mēģinām iztēloties tādu patērētāju, kurš ir pietiekami labi informēts, kā arī pietiekami vērīgs un piesardzīgs (ievērojot arī sociālos, kultūras un valodas faktorus)," skaidro Ančs, "tad šo iztēloto patērētāju domās ieliekam konkrētajos apstākļos un secinām, vai arī viņš šajos apstākļos informāciju būtu uztvēris maldīgi."

Tāpēc būtisks ir informācijas pasniegšanas veids, piemēram, burtu izmērs līgumā un lasīšanai atvēlētais laiks. Tāpat nozīme ir teksta novietojumam, krāsām, vai blakus ir izvietoti vizuāli elementi, kas novērš uzmanību no svarīgās informācijas, u.tml., saka Ančs.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.