"Tas taču jau sen ir ciet!" - kas noticis ar "Kurts Coffee" kafijas namiņu Barona ielā?

Ar piecus gadus seno Barona ielas kafijas namiņa bēdu stāstu pēdējās dienās dalījušies desmitiem cilvēku, to vidū arī bijušais žurnālists, šobrīd "Jaunās Vienotības" Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks. Uz portāla "Delfi" norādi, ka raksts ir piecus gadus vecs, politiķis atzina: "Oi. Es kļūdījos, es nepamanīju." Deputāta sociālo tīklu lentē starp patiesiem ierakstiem atrodami gan dažādi citi acīmredzami mākslīgā intelekta radīti video, gan arī ne viens vien vairākus gadus vecs ieraksts. Jautāts, kā izvērtē, ar kādu informāciju dalīties sociālajos tīklos, politiķis vien īsi noteica: "Es pievērsīšu lielāku uzmanību, būšu uzmanīgāks."

Kurta mamma Ketija Karlsone bija pārsteigta, ka piecus gadus senais ieraksts piepeši guvis jaunu popularitāti. "Ko? Tas taču jau sen ir ciet!" par Barona ielas kafijas namiņu viņa iesaucas. Kurts ir nu jau gandrīz 13 gadus vecs puika, un jau kopš dzimšanas viņš smagas diagnozes dēļ ir kopjams 24 stundas diennaktī. "Kurts Coffee" pirms vairākiem gadiem atvēra Kurta vecāki ar mērķi palīdzēt sakrāt naudu dēla atbalstam, un pirmā kafijotava atradās Barona ielā 78A.

Kurta mammai pēdējā laikā atrodas maz brīvu brīžu, lai sekotu līdzi tam, kas notiek sociālo tīklu vidē – augot Kurtam un kafijas uzņēmumam, auguši arī izaicinājumi. Tāpēc viņa piecus gadus senā ieraksta pēkšņo popularitāti nav pamanījusi. Viņa uzsver – lai gan pirmais namiņš jau sen ir slēgts, uzņēmums joprojām darbojas un "Kurts Coffee" patlaban var baudīt četrās vietās – tā pieejama līdzņemšanai kafijas namiņā uz Elizabetes un Barona ielas stūra, kā arī Ketijas skaistumkopšanas salonā "Auch" Cēsu ielā 20. Martā jauns "Auch" salons atvērts arī Liepājā, Tirgoņu ielā 2, tāpēc arī Liepājā tagad iespējams iegādāties Kurta kafiju līdzņemšanai.

Lielākais jaunums un grūtums šobrīd ir pērn Kurta dzimšanas dienā, 15. decembrī, atvērtā kafejnīca Tērbatas ielā 56, kas tapusi pēc klientu iniciatīvas. "Daudzi cilvēki iepriekš teica: "Vai, cik žēl, ka jums ir tikai kafija, bet nav kūciņu un nav kur pasēdēt!"" stāsta Ketija. Sekojot klientu vēlmēm, atvērta kafejnīca, bet tai diemžēl iet kā pa kalniem: "Ja godīgi, kafejnīcai iet pagrūti un tas visu laiku ir iegansts ģimenes strīdiem un nesaprašanām, jo tā ir mūsu pirmā pieredze kafejnīcu jomā - tas ir daudz citādāk nekā uzturēt mazu kafijas namiņu. Mēs ļoti, ļoti izdegām sākotnēji ar vēlmi piedāvāt gardas kūkas, bet tās netika izpirktas un mums bija pamatīgi zaudējumi," stāsta Ketija. Tagad kafejnīcā iespējams našķoties ar uz vietas ceptiem pildītiem kruasāniem, baudīt svaigi spiestas sulas un gardas, veselīgas smūtiju bļodas, tajā notiek tematiski pasākumi. Trūkst vienīgi apmeklētāju. "Protams, atbalsts no klientu puses būtu ļoti svētīgs un vajadzīgs – arī tāpēc, lai neaizmirstu par šiem bērniem. Ne tikai par mums, bet arī par citiem bērniņiem, jo ir grūti visu laiku atgādināt un stāstīt to savu bēdu un sāpi," piebilst Kurta mamma.

Laikam ejot, pašam Kurtam, kā jau bērnam, kura slimība nav ārstējama, diemžēl vajadzības nesamazinās, bet ir tikai augušas. "Šis ir tas laiks, kad ļoti deformējas visi kauli. Kurts ir pārdzīvojis vairākas gūžas operācijas – diemžēl tās nebija veiksmīgas. Kurtam viena kāja ir "izgājusi" ārā no gūžas, un tas ļoti apgrūtina arī ikdienas aprūpi, pozicionēšanu, jo viņam var sākt ļoti stipri sāpēt," atzīst Ketija. Kļūstot sliktāk, var nākties atkal operēt, lai amputētu augšstilba galviņu. 13 gadus vecais zēns joprojām ir kā pāris mēnešus vecs zīdainis – viņš nestaigā, patstāvīgi arī nespēj stāvēt kājās un ēd no karotītes. Viņa mamma joprojām ceļas naktīs, lai mainītu pamperus.

"Tieši šodien Kurtam ir sākusies rehabilitācija "Pogā", līdz ar to aktīvi turpinām braukāt uz vingrošanām, masāžām. Mums ir auklīte un viss pārējais, bet, protams, nevar runāt par kaut kādu uzlabojumu – tas ir vienkārši uzturošs [atbalsts], lai nekļūtu arvien sliktāk un sliktāk, jo ar laiku Kurta veselības stāvoklis lēmām regresē," atzīst Kurta mamma. Pirms pāris gadiem ģimene uzzinājusi īsto diagnozi – tā ir ģenētiska slimība, kas saucas "GABRA5". Ketija to vienkāršiem vārdiem raksturo kā "nelaimes gadījumu, pārrakstot ģenētisko informāciju - vienkārši kaut kur nokļūdījās kāds cipariņš". Šāda diagnoze ir ļoti reta un tās ārstēšanai nav medikamentu. "Skaidrs, ka man kā mammai jāsadzīvo ar faktu, ka tālāk neviens to īsti nepētīs vai šie pētījumi nenotiks tik ātri, jo katram pētījumam nepieciešami ļoti lieli finansiāli ieguldījumi," atzīst Ketija.

"Labāk diemžēl nepaliek un tas ir ne tikai Kurta gadījumā, bet arī visu citu īpašo bērnu gadījumā – viņi kļūst tikai lielāki, smagāki, kauli un saites kļūst stīvākas, sāk deformēties kauli, bērniņš sabrūk un ir grūtāka aprūpe – pozicionēšana, sēdināšana. Esam samierinājušies un pielāgojušies šai dzīves situācijai un centušies visu nodrošināt tā, lai ir skola, lai ir auklīte. Mūsu menedžments ļoti palīdz ikdienas gaitās, lai mēs ar vīru varam strādāt, lai nav tikai tā, ka viss ir pakārtots vienam bērniņam – mums ir jādomā arī par to, ka Kurtam ir arī māsas, kurām arī ir savas vajadzības. Kad ģimenē ir bērniņš ar īpašām vajadzībām, tas nenozīmē to, ka finansiāli viss ir tikai vienam bērnam - nedrīkst aizmirst arī par veselajiem bērniem, kam arī ir ļoti daudz vajadzību," saka Ketija.

Katra "Kurts Coffee" iegādātā kafija joprojām kalpo kā nozīmīgs atbalsts, lai nodrošinātu Kurtam iespējami labāku atbalstu un atvieglotu ģimenes ikdienu, "jo, kā zināms, Latvijā bez maksas visu gadu nevienam nedod ne vingrošanas, ne masāžas," atzīst Kurta mamma.