Starp ES vides mērķrādītājiem un valstu izstrādātajiem lauksaimniecības plāniem ir ievērojama plaisa, secina revidenti

2023.–2027. gada Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pieļāva elastību attiecībā uz to, kā dalībvalstis savos plānos atspoguļo ES vērienīgos zaļos mērķus. Atbrīvojumus no nosacījumiem par lauksaimniecisko un vidisko stāvokli izmantoja visas valstis, bet dažas no valstīm samazināja vai atlika to zaļo pasākumu piemērošanu, kas ir nepieciešami ES līdzekļu saņemšanai. Kopumā revidenti secināja, ka KLP plāni neuzrāda būtiski lielāku zaļo mērķu vērienu.

2021.–2027. gada KLP ietvaros izmaksājamo 378,5 miljardu eiro mērķis ir ne tikai garantēt taisnīgu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, nodrošinātību ar pārtiku un iztiku lauku apvidos, bet arī aizsargāt vidi pret kaitējumu un klimata pārmaiņām, kas var arī tieši ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu (piemēram, ekstrēmu laikapstākļu dēļ).

"Kopējās lauksaimniecības politikas zaļināšanas struktūra ir uzlabojusies. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju mēs neesam konstatējuši būtiskas atšķirības dalībvalstu lauksaimniecības plānos," sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis Nikolaos Milionis.

"Mēs secinām, ka ES mērķi klimata un vides jomā nav saskaņoti valstu līmenī. Mēs arī uzskatām, ka trūkst svarīgu elementu zaļā snieguma novērtēšanai."

Ar jauno KLP tika ieviests vairāk nosacījumu ES līdzekļu saņemšanai un vienlaikus dalībvalstīm sniegta lielāka elastība konkrētu noteikumu piemērošanā. Tika ieviestas ekoshēmas, ar kurām atalgo par klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgu praksi, un atkārtoti apstiprināti lauku attīstības pasākumi.

Šos abus elementus papildināja prasības vides un klimata pasākumiem piešķirt minimālo procentuālo daļu no līdzekļiem, un visas dalībvalstis tās ievēroja. Tomēr revidenti norāda, ka KLP plāni salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nav ievērojami zaļāki. Turklāt, reaģējot uz lauksaimnieku protestiem 2024. gada maijā, dažas nosacījumu sistēmas prasības tika mīkstinātas (piem., augseka augsnes kvalitātes uzlabošanai, kas tagad nav obligāta), tāpēc plānu zaļā ietekme var vēl vairāk mazināties.

Revidenti arī konstatēja, ka KLP plāni nav labi saskaņoti ar zaļo kursu, lai gan tas ir viens no galvenajiem ES politikas virzieniem klimata un vides jomā. Noteikumi neprasa dalībvalstīm savos lauksaimniecības plānos iekļaut aplēsi par KLP līdzekļu ieguldījumu zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanā. Revidenti uzskata, ka tikai bioloģiski apsaimniekotās zemes platības palielināšana ir izmērāms mērķrādītājs, un attiecīgais 2030. gada zaļā kursa mērķrādītājs šķiet ļoti grūti sasniedzams. Revidentu analīze liecina, ka zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no darbībām ārpus KLP.

Viņi arī uzsver, ka uzraudzības sistēma KLP zaļā snieguma pārbaudei ir vienkāršota, tomēr tajā trūkst svarīgu elementu (piemēram, ziņošana par apņemšanos veikt emisijas samazināšanas darbības neliecina par faktisku samazinājumu). Tāpēc revidenti iesaka stiprināt šo sistēmu, jo īpaši nosakot skaidrus mērķrādītājus un rezultātu rādītājus, ar kuriem novērtēt progresu.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viena no galvenajām Eiropas Savienības politikas jomām, un tā veido 31% no ES 2021.–2027. gada budžeta. Tās pamatā ir katras dalībvalsts izstrādātie plāni. KLP veido divi fondi: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

Īpašais ziņojums 20/2024 "Kopējās lauksaimniecības politikas plāni: zaļāki, taču neatbilst ES mērķiem klimata un vides jomā" ir pieejams ERP tīmekļa vietnē.