Finansējuma pieejamība ir būtiska veselīgai tautsaimniecībai. Tā ļauj efektīvi novirzīt uzkrājumus investīciju finansēšanai un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Mūsdienīgu finanšu sistēmu veido dažādi cieši saistīti spēlētāji, un katram no tiem ir nozīmīga loma. Riska kapitāls veicina inovācijas un jaunuzņēmumu veidošanos un izaugsmi, bankas palīdz jau izveidotiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt noturīgākiem, kapitāla tirgi ir būtiski, lai uzņēmumi paplašinātos un sasniegtu jaunas virsotnes.
Finanšu nozari var salīdzināt ar sabalansētu uztura un fizisko aktivitāšu režīmu – katram elementam ir sava loma, taču tikai abu apvienojums sniedz vislabākos rezultātus.
Pēc sākotnējās un nereti pārāk optimistiskās finanšu tirgus sprādzienveida izaugsmes divtūkstošo gadu sākumā Latvija, Lietuva un citas Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis nav spējušas rast stabilu un vienmērīgu sektora izaugsmi, īpaši pēc globālās finanšu krīzes. Mūsu finanšu tirgi ir nelieli un vāji attīstīti. Riska kapitāla un kapitāla tirgu loma ir nenozīmīga. Finanšu sistēmās dominē bankas, tādējādi tautsaimniecības veselība ir ļoti atkarīga no banku izsniegto aizdevumu dinamikas.
Latvijā pēc nozīmīga kreditēšanas lēciena un krituma cikla, kuru pasliktināja arī sekojošā globālā finanšu krīze, banku izsniegtie aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām 2024. gada 2. ceturksnī sasniedza vien 28% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – trešdaļu no 2011. gada līmeņa (gandrīz 80% no IKP). Neraugoties uz plašiem institucionālajiem uzlabojumiem (piem., uzlabotu maksātnespējas regulējumu, efektīviem kredītreģistriem, dalību eirozonā) un arvien spēcīgākām mājsaimniecību un uzņēmumu bilancēm, saistību samazināšanas process kredītiestādēs bijis pārāk dziļš un ilgs. Lietuvā saistību samazināšanas process gan nav bijis tik dramatisks, tomēr pašreizējā situācija ir tikai nedaudz labāka nekā Latvijā (sk. 1. att.).
Kaut arī pēdējos gados abās valstīs novēroti daži būtiski uzlabojumi, kopumā kreditēšana joprojām ir vāja un banku aizdevumu attiecība pret IKP abās Baltijas valstīs ir mazāka nekā puse no eirozonas vidējā rādītāja.
Ir skaidrs, ka pēc globālās finanšu krīzes Baltijas valstu banku sektors cenšas izvairīties no riska. Tas ir labi kapitalizēts, darbojas efektīvi un ir ienesīgs. Citiem vārdiem sakot, tas ir piesardzīgs. Pateicoties šai piesardzīgajai pieejai, mūsu finanšu sistēma neapšaubāmi ir drošāka. Tas ir svarīgi. Taču vai tas nozīmē, ka situācija ir veselīga un tautsaimniecību atbalstoša? Atbilde ir nepārprotams "nē". Banku darbība nevar būt bez riska. Efektīva banku darbība nozīmē rast līdzsvaru starp risku uzņemšanos un risku cenas pienācīgu pārvaldību. Tam nepieciešama vēlme izvērtēt riskus attiecībā pret iespēju nodrošināt tautsaimniecības vajadzības. Tas ir būtiski, lai finanšu nozare sekmētu ekonomikas izaugsmi un atbalstītu visu tautsaimniecību.
Banku piesardzībai ir daudz iemeslu. Mājsaimniecības un uzņēmumus ir ievainojusi globālā finanšu krīze, un mūsu tautsaimniecības ir piedzīvojušas vairākus globālus šokus, piemēram, Covid-19, Krievijas iebrukumu Ukrainā un strauju globālās inflācijas un procentu likmju kāpumu.
Tomēr problēmas ir arī piedāvājuma pusē. Uzņēmumu apsekojumi rāda, ka to uzņēmumu īpatsvars, kuri nav apmierināti ar aizdevumu pieejamību, Latvijā un Lietuvā pārsniedz attiecīgo īpatsvaru lielākajā daļā citu Eiropas Savienības valstu. Galvenais neapmierinātības iemesls ir stingrās nodrošinājuma prasības un augstās aizņemšanās izmaksas.
Dati šo viedokli apstiprina. Nodrošinājuma prasības patiešām ir augstas – nereti uzņēmumam izsniegta aizdevuma nodrošinājuma vērtība sasniedz vairāk nekā 150% no aizdevuma vērtības (gandrīz pusē gadījumu – pat vairāk nekā 200%). Turklāt aizdevumu procentu likmes Baltijas valstīs (sk. 2. att.) pastāvīgi ir starp augstākajām eirozonā visos kreditēšanas segmentos, lai gan ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars tuvojas vienam no zemākajiem līmeņiem eirozonā. Banku pakalpojumi un cenu noteikšanas modeļi arī nereti ir vienkāršoti un pārāk neelastīgi.
Piemēram, vairāk nekā 90% izsniegto aizdevumu ir mainīgas procentu likmes, savukārt ilgāka termiņa aizdevumi ar fiksētām likmēm ir dārgi un tiek piešķirti reti. Tas nozīmē, ka, monetārajai politikai kļūstot stingrākai, esošo un jauno aizdevumu procentu likmes strauji palielinājās un mūsu valstu aizņēmējiem kopumā jāmaksā augstākas procentu likmes nekā citās eirozonas valstīs. Vienlaikus augstās likviditātes dēļ konkurence noguldījumu jomā ir zema, radot bankām negaidīti lielus tīros procentu ienākumus.
Viss minētais izriet no Latvijas un Lietuvas finanšu nozares strukturālajām problēmām. Pēc globālās finanšu krīzes mūsu banku sektori ir kļuvuši koncentrētāki, bet konkurence – vājāka. Šo faktoru neveiksmīgā mijiedarbība radījusi sliktu līdzsvaru. Tomēr mākonim ir sudraba maliņa. Ja līdzsvara trūkumu sistēmā izdotos novērst, iespējams, tiktu atraisīts būtisks potenciāls finansēt tautsaimniecības izaugsmi un uzlabot sabiedrības dzīves līmeni un labklājību.
Tieši tādēļ Latvijas Banka un Lietuvos bankas pēdējos gados savu darbību koncentrējušas uz finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. Daudz paveikts, lai noteiktu problēmjomas, uzlabotu informācijas pārredzamību, sekmētu konkurenci un uzlabotu finanšu pratību. Īstenojot dažādus pasākumus, banku izsniegto hipotekāro kredītu pievienotās procentu likmes Latvijā ir sarukušas no vidēji 2,4% 2020. gadā līdz 1,6% 2024. gadā.
Pievienotās procentu likmes samazinājušās arī Lietuvā. Turklāt nesen Latvijā tika vienkāršots hipotekāro kredītu refinansēšanas process, un tā būs motivācija klientiem regulāri meklēt vislabākās iespējas aizņemties. Vienlaikus arī bankas un citi aizdevēji būs motivēti meklēt jaunas iespējas, kā piesaistīt vairāk klientu. Šādi aizdevumu tirgus kļūtu konkurētspējīgāks. Lietuvā Seims apsver līdzīgas pārmaiņas.
Finanšu tirgus tukšās nišas un augstā pelnītspēja piesaista jaunus tirgus dalībniekus. Latvijā nelielo banku segments ir paplašinājies un tirgū ienākusi jaunizveidota vietējā banka. Lietuvā pēdējos gados banku sektorā ienākuši vairāki jauni dalībnieki, taču ietekme uz aizdevumiem vēl nav jūtama. Arī vairākas ārvalstu bankas izrādījušas interesi par darbību Lietuvā, lai no turienes apkalpotu visu Baltijas tirgu. Savukārt Eiropas Investīciju banka un Ziemeļvalstu Investīciju banka Baltijā jau ir nostiprinājušās un vēlas savu darbību paplašināt.
Mainīgā vide skar ne tikai tradicionālās bankas. Piemēram, Lietuva ir izveidojusi plaukstošu finanšu tehnoloģiju ekosistēmu. Gaidāms, ka nesenais Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmums piešķirt nebanku finanšu iestādēm piekļuvi centrālo banku maksājumu sistēmām turpinās veicināt finanšu pakalpojumu nozares padziļināšanos.
Ir paveikts daudz, taču darāmā ir vēl vairāk. Mūsu mērķis ir izveidot vidi, kura sekmē veselīgu finanšu nozari, kas ir droša (t. i., labi kapitalizēta, ienesīga, ar stabilu finanšu pratību), pieejama (t. i., pakalpojumiem ir saprātīgas cenas un pienācīgs reģionālais pārklājums), moderna (t. i., mūsdienīgi pakalpojumi, daudzveidīga tirgus ekosistēma) un starptautiski konkurētspējīga (t. i., inovatīva, piesaista ārvalstu uzņēmumus, rada eksporta ieņēmumus).
Ir vajadzīgs laiks, lai ar sabalansētu uzturu un fiziskajām aktivitātēm izveidotu veselīgu un izturīgu ķermeni. Tāpat būs vajadzīgs laiks, lai attīstītu veselīgu un konkurētspējīgu finanšu sistēmu. Ieguvumi no šādas pārveides ir milzīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!