Latvijā līdz 2030. gadam siltumnīcefektu gāzes emisijas jāmazina par 17%, salīdzinot ar 2005. gadu, paredz otrdien, 1. oktobrī, valdībā atbalstītais Klimata likumprojekts, par kuru galavārds būs jāsaka Saeimai.
Jauno likumprojektu izstrādāja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Kā portālam "Delfi" skaidroja ministrijā, Klimata likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītājām sekām, kā arī veicināt transformāciju uz ilgtspējīgu attīstību, turpinot nodrošināt nozaru konkurētspēju.
KEM norādīja, ka klimatam nedraudzīgās (jeb siltumnīcefektu gāzes) emisijas rodas no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas un produktu ražošanā, fosilās degvielas izmantošanas transportā, darbībām lauksaimniecībā, produktu ražošanas, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoros.
"Tamdēļ būtiski ir tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, apsaimniekojam zemi, ražojam un patērējam," pauž KEM.
Likumprojekts paredz, ka emisiju samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam Latvijai ir 17%, salīdzinot ar 2005. gadu. Ministrijā skaidroja, ka šis mērķis attiecas uz tautsaimniecības nozarēm – transports, lauksaimniecība, rūpniecība, enerģētika, atkritumu apsaimniekošana.
Pēc KEM sniegtās informācijas, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais, kamēr Igaunijai tas ir 24% samazinājums, bet Lietuvā – 21%.
Klimata likumprojektā ir arī ietvertas visas klimata politikas tiesību normas vienuviet, kas iepriekš bija definētas citos likumos, kā arī ieviesti jauni elementi, kas līdzšinēji nav noregulēti. Pērn pavasarī stājās spēkā jaunie ES tiesību akti klimata jomā, attiecīgi KEM pilnveidoja un paplašināja likumprojekta tvērumu, lai nodrošinātu jauno ES tiesību aktu pārņemšanu.
Tāpat KEM norāda, ka no klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina 2024. gada publiskie aptaujas dati "Norstat".
"Šovasar piedzīvotās vētras un lietavu radītās sekas Latvijas lielākajā daļā sajutām gandrīz visi, kas vienlaikus radīja finansiālus zaudējumus. Klimata pārmaiņu radīto laikapstākļu ekstrēmu klātesamība ir jūtamāka arvien biežāk, tamdēļ pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi prasa centienus īstenot visos līmeņos – globālā, nacionālā, pašvaldības un indivīda līmenī," atzīts ministrijā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilst, ka likumprojektā ir noteikta ikviena – valsts, pašvaldības un indivīda – loma, pienākumi, atbildība un līdzdalība klimata politikas īstenošanā, lai ar kopīgiem centieniem mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās sekas uz valsts tautsaimniecību.
Pēc Meļņa teiktā, klimata pārmaiņas ir klātesošās visās nozarēs – lauksaimniecībā, transporta sektorā, enerģētikā u.c., tamdēļ būtiski, lai klimata politikas elementi ir ietverti visu nozaru politikās, mazinot šo sektoru ievainojamību pret klimata pārmaiņām.
"Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, ilgtermiņā mēs kļūstam efektīvāki resursu izmantošanā un mazinām klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Vienlīdz būtiski uzsvērt, ka klimata mērķu integrēšana pašvaldību un nozaru attīstības plānošanā ir būtisks priekšnosacījums arī finansējuma apguvē, piemēram, ES fondu līdzekļiem," pauž ministrs.
Lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu tautsaimniecību, īpaši pašvaldībām ir pieejami vairāki finanšu instrumenti – ES finanšu avoti un valsts budžets.
KEM informēja, ka Klimata likumprojekts tiek izstrādāts kopš 2021. gada. Ministrija izstrādi pārņēma 2023. gadā.
Klimata likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Klimata likumu, un Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistības, kuras paredz ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tādējādi ievērojami mazinot klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi. Parīzes nolīgumu ratificējušas 194 pasaules valstis un Eiropas Savienība. ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām noteiktais ir saistošs ne vien ES un Latvijai, bet teju visām pasaules valstīm tai skaitā, piemēram, ASV, Ķīnai, Japānai u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
