Pandēmijas laikā viena no smagāk skartajām nozarēm bija aviācija pasažieru pārvadājumu aizliegumu dēļ. Lai glābtu aviokompānijas, tostarp Latvijas nacionālo aviosabiedrību "airBaltic", Eiropas valstu valdības sniedza tām atbalstu. Daļa aviokompāniju šo atbalstu jau atmaksājušas, taču daļa aizvien cīnās ar pandēmijas sekām. Paralēli tam kompānijas un valstis iesaistītas daudzās tiesvedībās.
Daļai izdevies atmaksāt
Francijā reģistrētā aviosabiedrība "Air France-KLM" pandēmijas laikā no Francijas un Nīderlandes valdībām saņēma valsts atbalstu 10,4 miljardu eiro apmērā, pēdējo summu atmaksājot 2023. gadā. Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" no Vācijas valdības saņēma valsts atbalstu 6,06 miljardu eiro apmērā, ko arī pilnībā jau atmaksājusi.
Valsts atbalstu 833 miljonu eiro apmērā saņēma arī Skandināvijas lielākā lidsabiedrība SAS. 460 miljonus eiro piešķīra Dānija un 373 miljonus eiro – Zviedrija. Lai pārvarētu finansiālās grūtības, SAS plāno veikt pārstrukturizāciju, ieguldot līdz 4,1 miljardam eiro, un vairāk nekā 200 000 akcionāru un kreditoru norakstot savas akcijas un parādsaistības. Tas samazinās atmaksājamo valsts atbalsta summu, kas nozīmē, ka Dānija un Zviedrija var neatgūt visus savus ieguldījumus.
Līdzīgi darīs arī "airBaltic", samazinot pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Tas radījis bažas, ka Latvijas valsts neatgūs pandēmijas laikā veiktos ieguldījumus uzņēmumā 350 miljonu eiro apmērā. Turklāt "airBaltic" valdes loceklis Vitolds Jakovļevs "Delfi" raidījumā "Kāpēc" norādīja, ka ne investora, ne IPO līdzekļi nenonāks valsts budžetā, bet gan "airBaltic" rīcībā.
Daudzas tiesvedības
Jāatzīmē, ka pret valstu sniegto atbalstu iebilda citi nozares spēlētāji, un, piemēram, aviosabiedrība "Ryanair" ierosinājusi vairāk nekā 20 tiesas prāvu pret Eiropas Komisiju (EK).
Lidsabiedrība apgalvo, ka EK apstiprinātais miljardu eiro valsts atbalsts pandēmijas laikā ir sniedzis negodīgas priekšrocības citiem aviopārvadātājiem.
Pirms gada Eiropas Savienības (ES) otra augstākā tiesa noraidīja "Ryanair" prasību pret EK par Latvijas sniegto finansiālo atbalstu "airBaltic" pandēmijas seku pārvarēšanai. Citās prasībās "Ryanair" veicas labāk.
Aviokompānijas "Air France-KLM" un "Lufthansa" joprojām ir iesaistītas šajās tiesvedībās. Tomēr tas, ka šīs aviosabiedrības pilnībā atmaksājušas valsts atbalstu, varētu vājināt "Ryanair" argumentu par negodīgiem konkurences apstākļiem, kas radušies nelikumīgu subsīdiju dēļ.
Situācija uzlabojas
Pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas pasažieru skaits pasaulē 2023. gadā ir atgriezies teju tādā pašā līmenī, kāds tas bija pirms pandēmijas. Saskaņā ar Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas datiem 2023. gada kopējais pasažieru satiksmes apjoms sasniedza 94,1% no 2019. gada līmeņa. Tas palīdz uzlabot aviokompāniju finanšu rādītājus. Kā pēdējā laikā veicies Eiropas lielākajām aviosabiedrībām?
10 lielākās Eiropas aviosabiedrības pēc pasažieru skaita:
1. "Ryanair"
1984. gadā Īrijā reģistrētā zemo cenu aviokompānija "Ryanair" ir aviokompāniju "Ryanair", "Ryanair UK", "Buzz", "Lauda" un "Malta Air" mātesuzņēmums. Jau ilgstoši tā atrodas Eiropas aviācijas līderpozīcijās pārvadāto pasažieru skaita ziņā.
2. "Lufthansa"
Vienai no pasaules vecākajām aviosabiedrībām "Lufthansa Group" arī pieder vairākas aviosabiedrības – "Austrian Airlines", "Brussels Airlines", "Discover Airlines", "Eurowings" un "Swiss International Air Lines". EK šogad atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Tiek ziņots, ka "Lufthansa" vēlas iegādāties arī 19,9% Portugāles nacionālās aviokompānijas "TAP Air Portugal" akciju.
"Lufthansa" tiek minēta arī kā viens no "airBaltic" potenciālajiem investoriem: Ziņas par iespējamo "Lufthansa" un "airBaltic" sadarbību raisa baumas par potenciālo aviokompānijas investoru
3. "International Airlines Group"
"International Airlines Group" ir Lielbritānijas un Spānijas daudznacionāla aviosabiedrību holdinga kompānija, kurai pieder aviokompānijas "British Airways", "Iberia", "Aer Lingus", "Vueling Airlines" un LEVEL.
4. "Air France - KLM"
Francijas un Nīderlandes daudznacionāla aviosabiedrību holdinga kompānija "Air France-KLM" šā gada augustā iegādājās 19,9% "Scandinavian Airlines" (SAS) akciju. "Air France-KLM" jau otro gadu pēc kārtas ir saglabājusi savas pozīcijas kā pasaulē lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas lietotāja.
5. "Turkish Airlines"
"Turkish Airlines" ir piektā lielākā aviosabiedrība pasaulē pēc pārvadāto pasažieru skaita, taču tā ir atzīta par lielāko aviosabiedrību pēc apkalpoto galamērķu skaita, veicot lidojumus uz 340 vietām visā pasaulē. 91 gadu vecā aviosabiedrība 2023. gadā pārvadāja savu miljardo pasažieri.
6. "EasyJet"
Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "EasyJet" 2023. biznesa gadā, kas noslēdzās septembrī, guva pirmo peļņu pēdējos četros gados. To veicinājis pieprasījuma un biļešu cenu kāpums.
7. "Wizz Air"
Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air" atgriezās pie rentabilitātes, gūstot neto peļņu 365,9 miljonu eiro apmērā, kas ir ievērojama atlabšana pēc iepriekšējā finanšu gada neto zaudējumiem 535,1 miljona eiro apmērā.
8. "Pegasus Airlines"
Eiropas lielāko aviokompāniju pēc pārvadāto pasažieru skaita "top 10" 2023. gadā iekļuvusi vēl viena Turcijas lidsabiedrība – "Pegasus Airlines", kura uzrādīja nedaudz vājākus peļņas rādītājus nekā gadu iepriekš.
9. SAS
Skandināvijas lielākā lidsabiedrība SAS jau vairākus gadus ir darbojusies ar zaudējumiem. Lai pārvarētu finanšu grūtības, SAS veiks uzņēmuma pārstrukturizāciju. Šajā vasarā daļu aviokompānijas akciju iegādājās "Air France-KLM".
10. "Norwegian Air Shuttle"
Arī cita Skandināvijas lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" 2023. gadā strādāja ar zaudējumiem, taču jau 2024. gada pirmajā pusē uzņēmuma finansiālā situācija uzlabojās, atgriežoties pie peļņas.
PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
