ES veselības palīdzība tiek vāji koordinēta, secinājuši revidenti

ES atbalsts veselības aprūpei partnervalstīs palīdz sasniegt galveno ES attīstības politikas mērķi, proti, samazināt un, visbeidzot, izskaust galēju nabadzību, kas var būt gan nepietiekamas veselības aprūpes cēlonis, gan sekas.

Katrā no diviem iepriekšējiem plānošanas periodiem (2007.–2013. gads un 2014.–2020. gads) šis atbalsts kopumā bija vairāk nekā 3 miljardi eiro, bet 2024. gada sākumā – vairāk nekā 2 miljardi eirp pašreizējam periodam (2021.–2027. gads). Divpusējā palīdzība partnervalstīm laika gaitā ir samazinājusies, savukārt atbalsts, ko sniedz globālās veselības iniciatīvas, ir ievērojami palielinājies, arī saistībā ar reaģēšanu uz Covid-19.

"Attiecībā uz ES sniegto finansējumu veselības aprūpes sistēmām atlasītās partnervalstīs esam konstatējuši vairākas problēmas," sacīja par šo revīziju atbildīgais ERP loceklis Džordžs Marijs Hizlers (George Marius Hyzler). "ES līdzekļi steidzami jāizmanto efektīvāk, un tas jādara, uzlabojot finansējuma piešķiršanas kritērijus, nodrošinot samērīgas pārvaldības izmaksas un risinot projektu ilgtspējas jautājumus."

Revidenti pārbaudīja projektu izlasi Burundi, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Zimbabvē, kā arī veica revīzijas apmeklējumus uz vietas. Šie projekti aptvēra tādas jomas kā bezmaksas veselības aprūpes nodrošināšana, veselības aprūpes speciālistu apmācību organizēšana un veselības aprūpes centru atjaunošana. Revidenti konstatēja, ka nepietiekama vajadzību analīze un vāja koordinācija rajona līmenī dažkārt noveda pie tukšiem plauktiem klīnikās vai aprīkojuma nepietiekamas izmantošanas dublējošos intervences pasākumu dēļ. Dažos gadījumos, neraugoties uz vairāku līdzekļu devēju ieguldījumu, zāles un vakcīnas bija pieejamas tikai nelielos daudzumos un pirmās nepieciešamības preču vairākus mēnešus nebija krājumā.

Turklāt revidenti konstatēja, ka intervences izmaksas ietekmēja īstenošanai izvēlētā kaskādes struktūra (vairākumā gadījumu īstenošanas partneri un apakšuzņēmēji piemēroja pārvaldības maksu), kas galu galā samazināja galasaņēmējiem pieejamās summas. Revidenti iesaka risināt šo problēmu, jo dažos gadījumos pārvaldības izmaksas bija gandrīz divreiz lielākas par summu, kas piešķirta atsevišķām veselības aprūpes pasākumu kategorijām, piemēram, mātes/bērna veselībai un uzturam.

Viņi tāpat norāda, ka veselības aprūpes atbalsta projekti ir apdraudēti arī ilgtspējas problēmu dēļ. Piemēram, revidenti nevarēja atrast skaidras pārejas un izejas stratēģijas laikposmam pēc līdzekļu devēju finansējuma samazināšanās. Saņēmējvalstu valdībām nepietiek budžeta līdzekļu un trūkst apņemšanās, un to veselības aprūpes sistēmas joprojām ir atkarīgas no starptautiskās palīdzības. Arī ziedotais aprīkojums ne vienmēr tiek pienācīgi uzturēts, galvenokārt tāpēc, ka nav vajadzību novērtējumu vai tie ir nepietiekami (t. i., papildu izmaksas vai pakalpojumi aprīkojuma darbības nodrošināšanai), vai arī ir bijusi slikta aprīkojuma izvēle.

Revidenti uzskata, ka Eiropas Komisijai kopā ar visām ieinteresētajām personām jāturpina apspriest veselības aprūpes finansēšanu, tostarp iekšzemes ieņēmumu izmantošanu un skaidras un reālistiskas pārejas un izejas stratēģijas. Tai arī jāizpēta, kā nodrošināt, lai partnervalstu vajadzības tiktu labāk saskaņotas ar ES veselības palīdzības ģeogrāfisko sadalījumu, un kā līdzsvarot turpmāko finansējuma sadalījumu starp globālajām iniciatīvām un reģionālo un divpusējo atbalstu valstīm. Revidenti arī ievēroja pamanāmības problēmu: viņi konstatēja, ka mērķgrupas reti zināja, ka atbalstu sniedz Eiropas Savienība, īpaši tad, ja tās līdzekļi bija apvienoti ar citu līdzekļu devēju finansējumu.