Atteikums atzīt citā ES dalībvalstī iegūta vārda vai dzimuma maiņu ir pretrunā ES tiesībām, atzīst EST  (7)

Konkrēto lietu iesniedza Rumānijā dzimis vīrietis, kurš dzimšanas brīdī tika reģistrēts kā sieviete.

Pēc pārcelšanās uz Apvienoto Karalisti 2008. gadā viņš ieguva Apvienotās Karalistes pilsonību, vienlaikus saglabājot Rumānijas pilsonību. Tieši Apvienotajā Karalistē, kur viņš dzīvo, 2017. gadā viņš mainīja savu vārdu un uzrunas formu, pārejot no sieviešu dzimtes uz vīriešu dzimti, un 2020. gadā ieguva vīrieša dzimumidentitātes likumīgu atzīšanu.

2021. gada maijā, pamatojoties uz diviem Apvienotajā Karalistē iegūtiem dokumentiem, kas apliecina šīs izmaiņas, šis pilsonis lūdza Rumānijas administratīvajām iestādēm savā dzimšanas apliecībā izdarīt atzīmes par vārda, dzimuma un personas identifikācijas numura maiņu, lai tie atbilstu vīriešu dzimumam. Turklāt viņš lūdza izsniegt jaunu dzimšanas apliecību ar šiem jaunajiem datiem.

Tomēr Rumānijas iestādes noraidīja šos lūgumus, vienlaikus aicinot šo pilsoni sākt jaunu procedūru par dzimumidentitātes maiņu Rumānijas tiesās. Pamatodamies uz savām tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties ES teritorijā, attiecīgais pilsonis lūdza Bukarestes tiesu uzdot labot viņa dzimšanas apliecību ar viņa jauno vārdu un dzimumidentitāti, kas Apvienotajā Karalistē ir galīgi atzīta.

Rumānijas tiesa jautāja EST, vai valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir pamatots Rumānijas iestāžu lēmums par atteikumu, atbilst ES tiesībām un vai "Brexit" ietekmē strīdu.

EST tiesai atbildēja, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurš neļauj atzīt un pilsoņa dzimšanas apliecībā izdarīt atzīmi par citā dalībvalstī, šajā gadījumā Apvienotajā Karalistē, likumīgi iegūtā vārda un dzimumidentitātes maiņu, ir pretrunā ES tiesībām. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad lūgums atzīt šīs izmaiņas ir iesniegts pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

Vispirms EST norādīja, ka vārda un dzimumidentitātes maiņa, kas ir strīda pamatā, ir iegūta attiecīgi pirms "Brexit" un tam sekojošā pārejas perioda laikā. Tātad šīs izmaiņas ir jāuzskata par veiktām kādā ES dalībvalstī. Tas, ka Apvienotā Karaliste vairs nav ES dalībvalsts, šajā gadījumā neietekmē ES tiesību piemērošanu.

Turpinājumā EST paskaidroja, ka dalībvalsts atteikums atzīt citā dalībvalstī likumīgi iegūtas dzimumidentitātes maiņu rada šķērsli brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesību izmantošanai. Dzimums, tāpat kā vārds, ir personas identitātes pamatelements. Atšķirības starp identitātēm, kas izriet no šāda atzīšanas atteikuma, rada grūtības pierādīt pilsoņa identitāti ikdienas dzīvē, kā arī nopietnas profesionāla, administratīva un privāta rakstura neērtības.

Visbeidzot, EST nosprieda, ka šis atteikums atzīt un tas, ka ieinteresētajai personai ir uzlikts pienākums sākt jaunu procedūru par dzimumidentitātes maiņu izcelsmes dalībvalstī, pakļaujot šo personu riskam, ka procedūras iznākums atšķirsies no tā, kādu noteikušas tās dalībvalsts iestādes, kuras ir likumīgi piešķīrušas šo vārda un dzimumidentitātes maiņu, nav pamatoti. Šajā kontekstā EST arī atgādināja, ka no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka valstīm ir jāparedz skaidra un paredzama dzimumidentitātes juridiskās atzīšanas procedūra, kas ļauj mainīt dzimumu.