Sociālie mediji, piemēram, "Facebook" nedrīkst izmantot visus datus, kurus tie savākuši par saviem lietotājiem, lai tiem piedāvātu mērķētās reklāmas, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Konkrētajā lietā Austrijas privātuma aktīvists Maksimilians Šremss bija vērsies Austrijas tiesā, sūdzoties par "Facebook" veikto datu apstrādi, kas, viņa ieskatā, bija neatbilstoša normatīvajam regulējumam.
Šremsa sūdzības pamatā ir fakts, ka "Facebook", izmantojot informāciju, kas tika sniegta ārpus "Facebook", proti, kādā paneļdiskusijā, kurā viņš pieminēja savu seksuālo orientāciju, apstrādāja šos datus – informāciju par seksuālo orientāciju – un sāka piedāvāt viņam mērķētas reklāmas, izmantojot šo informāciju.
Tiesas paziņojumā norādīts, ka "Facebook" māteskompānija "Meta Platforms Ireland" datus par saviem lietotājiem iegūst dažādos veidos, piemēram, izmantojot sīkdatnes, tīkšķošanas pogu, kuras klātbūtne vien par palīdzēt ievākt datus, kā arī "Facebook pikseļus", kas palīdz optimizēt reklāmas pakalpojumus. Izmantojot šos rīkus, "Facebook" var iegūt informāciju par saviem lietotājiem arī ārpus "Facebook" platformas.
Tieši ar šādu rīku palīdzību "Facebook" spēja secināt Šremsa seksuālo orientāciju un sākt piedāvāt viņam mērķētās reklāmas.
EST savā lēmumā norādīja, ka tas vien, ka cilvēks ir publiski paudis informāciju par savu seksuālo orientāciju, nenozīmē, ka sociālo tīklu platformai būtu tiesības apstrādāt šo informāciju, lai piedāvātu mērķētās reklāmas.
Savā lēmumā EST atsaucas Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), kurā ir iekļauts datu minimizēšanas princips, kas neļauj šādām platformām apstrādāt ārpus tām iegūtus datus.
Par galīgo lēmumu gan vēl būs jālemj Austrijas tiesai, jo EST vērtēja tieši Austrijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
