Pieaugošais parāds rada arvien lielāku slogu ES finansēm, brīdina revidenti  (13)

Lai gan revidenti pauž bažas par ES budžeta kļūdu līmeņa paaugstināšanos līdz 5,6% 2023. gadā, kas skar ES budžeta izdevumus 191,2 miljardu eiro apmērā. Gadu iepriekš – 2022. gadā tie bija 4,2%, bet 2021. gadā – 3%. Turklāt pārkāpumi attiecas uz daļu no 48 miljardiem eiro, kas iztērēti no ES pandēmijas atveseļošanas paketes "NextGenerationEU" (NGEU) galvenā pīlāra – Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM). Revidenti konstatēja maksājumus, kas bija veikti, kaut nebija izpildīti visi nosacījumi, un nepilnības dalībvalstu kontroles sistēmās.

"Esam sasnieguši 2021.–2027. gada finanšu perioda viduspunktu, un mūsu gada pārskata konstatējumi izgaismo ļoti nopietnas problēmas, ar kurām saskaras ES budžets, ieskaitot lielus nepareizus izdevumus," teica Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Tonijs Mērfijs. "Šīs problēmas akcentē to, ka, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos un aizsargātu turpmākos ES budžetus, nepieciešamas stabilas pārraudzības un pārskatatbildības struktūras gan dalībvalstu, gan ES līmenī."

Tāpat kā pēdējos četros gados, revidenti secina, ka aplēstais kļūdu līmenis bija būtisks un ka kļūdas bija plaši izplatītas, un tādēļ ir snieguši negatīvu atzinumu par ES izdevumiem 2023. gadā.

Revidenti uzsver, ka aplēstā kļūdu īpatsvara ievērojamo pieaugumu lielā mērā nosaka kohēzijas izdevumos konstatētās kļūdas, kas sasniedza 9,3% (2022. gadā: 6,4%). Viņi norāda, ka dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir ierobežots laika sprīdis, kad tērēt līdzekļus no konkurējošiem ES fondiem, un tas var būt iespējamais iemesls to grūtībām nodrošināt pienācīgu finansējumu kohēzijas projektiem.

Tā kā projekti, kuros ir augsts kļūdu līmenis, sasaucas ar tiem, kurus finansē no ANM, un tos bieži kontrolē vienas un tās pašas valsts struktūras, revidenti norāda uz risku, ka ANM izdevumos pastāv līdzīga veida kļūdas. Tomēr saskaņā ar ANM atbilstība ES un valstu noteikumiem nav priekšnoteikums tam, lai dalībvalstis saņemtu maksājumus, un tāpēc tā netiek sistemātiski pārbaudīta.

2023. gads bija trešais gads, kad īstenoja ANM, saskaņā ar kuru ES valstis saņem līdzekļus apmaiņā pret iepriekš noteiktu atskaites punktu vai mērķrādītāju sasniegšanu. 2023. gadā 17 dalībvalstīm tika veikti 23 dotāciju maksājumi.

Revidenti konstatēja, ka aptuveni trešdaļa no šiem ANM dotāciju maksājumiem neatbilda noteikumiem un nosacījumiem. Līdz ar to sešos maksājumos bija būtisks kļūdu līmenis. Revidenti arī konstatēja nepilnīgi izstrādātus atskaites punktus vai mērķrādītājus un pastāvīgas problēmas ar tās informācijas ticamību, ko dalībvalstis iekļāvušas savās pārvaldības deklarācijās. Tāpēc par ANM izdevumiem revidenti sniedza atzinumu ar iebildēm.

Revidenti uzskata, ka ES budžeta skaitļi norāda uz to, ka dažām situācijām jāpievērš īpaša uzmanība. Neizpildīto saistību kopsumma, kas ir nākotnes maksājumu saistības, ja tās netiks atceltas, līdz 2023. gada beigām sasniedza rekordaugstu līmeni, proti, 543 miljardus eiro (2022. gadā: 452,8 miljardi eiro). Tajā pašā laikā ES parāds 2023. gadā pieauga līdz 458,5 miljardiem eiro (2022. gadā: 348 miljardi eiro jeb + 32%), galvenokārt saistībā ar aizņēmumiem instrumentam NGEU 268,4 miljardu eiro apmērā. ES parāds tagad ir divreiz lielāks nekā 2021. gadā (kad tas bija 236,7 miljardi eiro). Tas nozīmē, ka ES tagad ir starp lielākajiem parāda vērtspapīru emitentiem Eiropā, lai gan nav skaidrs, vai Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par pašu resursiem radīs pietiekamus ieņēmumus NGEU parāda atmaksai. Tiek lēsts, ka NGEU aizņēmumu papildu izmaksas būs robežās no 17 miljardiem eiro līdz 27 miljardiem eiro.

Revidenti arī norāda, ka ES budžetu joprojām ietekmē augstā inflācija. Pamatojoties uz EK prognozēm par inflāciju, viņi lēš, ka ES budžets līdz 2025. gadam varētu zaudēt gandrīz 13% savas pirktspējas. ES budžeta kopējā riska ekspozīcija, kas saistīta ar ES budžeta garantijām un iespējamām saistībām, līdz 2023. gada beigām bija 298 miljardi eiro (pieaugums no 248,3 miljardiem eiro 2022. gadā).

ES finansiālā palīdzība Ukrainai 2023. gadā vairāk nekā divkāršojās: no 16 miljardiem eiro līdz 33,7 miljardiem eiro. Revidenti brīdina, ka iespējamo neizpildīto maksājumu risku pārnešana uz nākotni varētu radīt spiedienu uz ES budžetu. Turklāt viņi uzsver ievērojamos riskus, kas saistīti ar 2024. gadā izveidoto Ukrainas mehānismu, no kura 2024.–2027. gadā paredzēts sniegt finansiālu atbalstu par papildu summu līdz 33 miljardiem eiro aizdevumos, kam nav nepieciešami uzkrājumi.

Katru gadu revidenti pārbauda ES ieņēmumus un izdevumus, lai noskaidrotu, vai gada pārskati ir ticami un vai ienākumu un izdevumu darījumi atbilst tiesību aktiem.