Kā Eiropai panākt ASV un Ķīnu? "Super Mario" ir plāns

Dragi ir ekonomists, finansists, ES augsti vērtēts Itālijas politiķis. Viņam tiek piedēvēta eiro glābēja loma. Esot ECB prezidentam, viņš solīja darīt visu nepieciešamo, lai glābtu eiro. Taču savu iesauku "Super Mario", atsaucoties uz pasaulē populāro videospēli, Dragi guvis pateicoties viņa lielajai ietekmei un izšķirošajām reformām Itālijas ekonomikā, vēsta "politico.eu". Visticamāk, savas lielās pieredzes dēļ tieši viņš bija tas, kuram fon der Leiena uzticēja veidot ilgi gaidīto ziņojumu par Eiropas konkurētspēju.

Septembri Dragi prezentēja savu aptuveni 400 lappušu garo ziņojumu par to, kā ES saglabāt tās ekonomiku konkurētspējīgu, pieaugot globālajai spriedzei, prezentēja Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam. Tagad uz viņu ziņojumu atsaucas politiķi un ekonomisti intervijās visā pasaulē.

"Tas ir eksistenciāls izaicinājums," tā situācijas nopietnību ES raksturo Dragi. Ir jārīkojas ātri. Ziņojums piedāvā konkrētas reformas, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju, risinot tādas problēmas kā parādu krīze un nepieciešamība palielināt investīcijas. Tas uzsver steidzamu nepieciešamību risināt inovāciju atpalicību un koncentrēties uz dekarbonizācijas mērķiem. Ziņojumā ir arī aicinājums stiprināt Eiropas Savienības ekonomisko pārvaldību un valstu sadarbību, lai spētu konkurēt globālajā tirgū. Vairāk par ilgi gaidīto Dragi ziņojumu var lasīt turpinājumā.

Dragi ziņojums sākas ar skaidru brīdinājumu — Eiropa ir saskārusies ar jaunu, nepieredzētu realitāti, kas apdraud tās ekonomisko nākotni. Strauji mainījusies starptautiskā tirdzniecība, enerģijas piegādes ir izjauktas, un ģeopolitiskā stabilitāte ir zudusi. Eiropai ir jāpielāgojas šīm izmaiņām, paaugstinot savu produktivitāti un konkurētspēju. Dragi uzsver, ka šīs problēmas prasa radikālus risinājumus — sākot no inovāciju veicināšanas līdz ciešākai sadarbībai enerģētikas un drošības jomās. Tikai integrētas un koordinētas darbības var nodrošināt Eiropas ekonomisko izdzīvošanu un izaugsmi.

Viņš norāda, ka, pirmkārt, starptautiskās tirdzniecības kāpums, kas ilgu laiku veicināja Eiropas ekonomisko izaugsmi, ir mazinājies, un Ķīnas konkurence ir kļuvusi arvien spēcīgāka. Otrkārt, enerģijas krīze, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir likusi Eiropai pārorientēties uz dārgākām enerģijas piegādēm, kas apdraud uzņēmumu konkurētspēju. Treškārt, ģeopolitiskā stabilitāte, kas ļāva Eiropai fokusēties uz iekšējām ekonomiskajām prioritātēm, vairs nav garantēta.

Šīs izmaiņas rada būtisku izaicinājumu Eiropas spējai nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, Eiropa ir spiesta paaugstināt savu produktivitāti, veicinot inovācijas, enerģētikas neatkarību un drošību. Ziņojums uzsver, ka Eiropai ir jāreaģē uz mainīgo globālo vidi, pielāgojoties jaunām tehnoloģijām un globālajām tirgus prasībām, vienlaikus saglabājot sociālo iekļautību un ilgtspējīgu izaugsmi.

Dragi ziņojums izgaismo Eiropas inovāciju problēmu — Eiropa atpaliek tehnoloģiskajā sacensībā. ASV un Ķīnā inovāciju attīstība strauji pieaug, savukārt Eiropas uzņēmumi joprojām darbojas vecās industrijās un nenovērtē jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Lai konkurētspēja būtu ilgtspējīga, Eiropai steidzami nepieciešams mazināt inovāciju plaisu.

ASV un Ķīnā inovācijas un izrāviena tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts un kvantu datorsistēmas, attīstās strauji, kamēr Eiropā šo sektoru izaugsme ir lēnāka. Lai novērstu šo plaisu, Eiropai ir jākoncentrējas uz inovāciju komercializāciju, kā arī jāuzlabo piekļuve kapitālam un finansējumam, lai jauni uzņēmumi varētu ātri attīstīties.

Ziņojums piedāvā konkrētus risinājumus, piemēram, komercializācijas procesa uzlabošanu un piekļuves finansējumam paplašināšanu. Eiropas nākotne ir atkarīga no spējas sekot inovāciju vilnim un izmantot to, lai atjaunotu savu globālo ietekmi.

Dragi uzsver, ka Eiropai ir jāapvieno vides aizsardzība ar ekonomisko izaugsmi, lai sasniegtu ilgtermiņa konkurētspēju. Lai gan Eiropas dekarbonizācijas mērķi ir ambiciozi, augstās enerģijas izmaksas apdraud uzņēmumu dzīvotspēju.

Dragi piedāvā kopēju dekarbonizācijas un konkurētspējas plānu, kurā būtu iekļautas visas nozares — no enerģētikas līdz rūpniecībai.

Eiropa ir līdere tīro tehnoloģiju attīstībā, taču nepieciešama koordinēta stratēģija, kas palīdzētu uzņēmumiem pārorientēties uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaules tirgos.

Dragi ziņojumā uzsvērts, ka bez koordinēta plāna dekarbonizācijas īstenošana var negatīvi ietekmēt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Augstās enerģijas izmaksas, ko rada fosilā kurināmā aizvietošana ar tīrām tehnoloģijām, liek Eiropas uzņēmumiem saskarties ar lielām izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem no ASV un Ķīnas, kur enerģijas cenas ir daudz zemākas. Taču dekarbonizācija var kļūt par Eiropas ekonomikas izaugsmes dzinēju, ja tiks radīta efektīva stratēģija, kas aptver visas nozares – gan enerģijas ražotājus, gan tehnoloģiju uzņēmumus, gan energoietilpīgās rūpniecības nozares.

Eiropa jau ir līdere tādās nozarēs kā vēja turbīnu un zema oglekļa kurināmā tehnoloģijas, un šis līderības statuss jāsaglabā.

Ziņojums uzsver, ka drošība ir priekšnoteikums ilgstošai izaugsmei. Eiropai ir jāsamazina atkarība no ārvalstu piegādātājiem, īpaši no Ķīnas, attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām un digitālajām tehnoloģijām. Pašreizējās globālās piegādes ķēdes rada ievainojamības, kuras var izmantot ģeopolitiski konkurenti. Šī atkarība rada ievainojamību ne tikai ekonomiskajā, bet arī militārajā jomā. Tādēļ Eiropai ir jāstiprina savs aizsardzības rūpniecības sektors, jāpalielina investīcijas šajā jomā un jāattīsta spēja pašai ražot militāro aprīkojumu.

Dragi norāda, ka Eiropas aizsardzības industrija ir pārāk sadrumstalota, un tas apdraud tās spēju efektīvi reaģēt uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Tāpēc Eiropai nepieciešama vienota stratēģija, kas palīdzēs mazināt ārējās atkarības un palielinās drošību. Tas ietver arī rūpniecības un aizsardzības sektoru stiprināšanu, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību un padarītu Eiropu mazāk atkarīgu no ārvalstu piegādēm.

Dragi uzsver, ka Eiropas aizsardzības industrijai ir jāattīstās straujāk, lai nodrošinātu kontinenta drošību un neatkarību no ģeopolitiskajiem draudiem.

Eiropas nākotnes konkurētspējas plānam ir nepieciešams ievērojams finansējums. Dragi norāda, ka, lai finansētu inovāciju, zaļās enerģijas un digitālās pārejas projektus, nepieciešams ieguldīt ap 750–800 miljardiem eiro gadā. Eiropas nākotne ir atkarīga no spējas piesaistīt šos līdzekļus un radīt stabilu ekonomisko izaugsmi.

Taču, lai piesaistītu nepieciešamo finansējumu, nepieciešama cieša publiskā un privātā sektora sadarbība. Dragi paredz, ka privātie investori spēlēs svarīgu lomu, tomēr publiskajam sektoram būs jāpiedalās, lai nodrošinātu nozīmīgu projektu realizāciju. Piemēram, ir jānovērš dažādi birokrātiskie šķēršļi un jānodrošina stabila un prognozējama investīciju vide.

Pārvaldības uzlabošana ir svarīgs solis, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspējas stratēģijas īstenošanu.

Dragi ziņojumā norādīts, ka ES ir jāuzlabo lēmumu pieņemšanas ātrums un efektivitāte, jo pašreizējā pārvaldības sistēma bieži vien ir pārāk lēna un sadrumstalota.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Eiropai ir jāveicina ciešāka integrācija starp dalībvalstīm, jāveicina sadarbība starp nacionālajām un ES institūcijām, kā arī jāatvieglo regulējumi, kas kavē inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Tikai ar spēcīgāku pārvaldības sistēmu Eiropa spēs īstenot nepieciešamās reformas, kas ļautu tai saglabāt konkurētspēju un izturēt globālos izaicinājumus.

Lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju, ir nepieciešama arī birokrātijas mazināšana.