Foto: Shutterstock

Lai uzņēmumu stratēģijās patiesi iedzīvinātu ilgtspēju, nepietiek tikai ar vides, sociālo un pārvaldības (ESG) rādītāju ziņošanu; nepieciešama drosmīga vadība un apņēmība. Lai izvairītos no klimata katastrofas, ir nepieciešama strauja dekarbonizācija, norāda "Deloitte" eksperti.

75% augstākā līmeņa vadītāju ziņo par ieguldījumu palielināšanu ilgtspējā, tomēr joprojām pastāv ievērojama plaisa starp veiktajām ilgtspējas darbībām un būtiskajām pārmaiņām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu nulles emisiju mērķus un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

"Deloitte" intervēja dažādu nozaru vadītājus visā pasaulē un nonāca pie secinājuma, ka pat pieredzējuši profesionāļi sastopas ar izaicinājumiem strauji augošajā ilgtspējas sfērā. Tiem vadītājiem, kas savlaicīgi uzsākuši pielāgošanos šīm pārmaiņām, bijusi iespēja eksperimentēt un pilnveidot savu pieeju. Tomēr intervijas atklāj, ka ilgtspējas integrēšana uzņēmumos ir process, kas bieži saistīts ar sarežģītiem jautājumiem, neskaidriem iznākumiem un biznesa riskiem. "Ilgtspējas integrēšana nav tikai viens uzlabojums; tā ir pilnīga domāšanas veida maiņa," saka "Deloitte Baltics" Riska konsultāciju vecākā menedžere Guna Kudrjavceva.

Ja neizdosies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, "Deloitte" Ekonomikas institūta modeļi brīdina par 160 triljonu eiro zaudējumiem pasaules ekonomikai līdz 2070. gadam ar klimatu saistīto izmaksu dēļ. Tirgum un regulatoriem pieprasot aizvien labāku informācijas atklāšanu ar klimatu saistītos jautājumos, uzņēmumi, kas ESG ziņojumus uztver tikai kā atbilstības sasniegšanu, riskē ar savu nākotni. "Ilgtspēja nav tikai mehāniska atbilstība ES regulām – tas ir gudrs biznesa solis, lai ilgtermiņā samazinātu uzņēmuma izmaksas," saka Kudrjavceva.

Uzņēmumiem ir jāveic izmaiņas savās darbībās, lai veicinātu ievērojamu oglekļa emisiju samazināšanu. Gaidot, kamēr tiks izveidoti un pieņemti visi noteikumi, var palaist garām iespējas izveidot sistēmas, palielināt uzņēmuma kapacitāti un izvairīties no klimata tiesvedībām. Izmaiņu atlikšana var radīt ievērojamas izmaksas, un padarīt grūtāku aktīvāko tirgus dalībnieku panākšanu. Pandēmijas laikā agrīnie digitālās transformācijas ieviesēji skaidri parādīja, kā agrīna pielāgošanās sniedz būtiskas priekšrocības.

1. Pazīstiet sevi

Ilgtspējas integrēšana nozīmē izpētīt, kā tieši jūsu darbības ietekmē cilvēkus un planētu. Darot to pareizi, iespējams atklāt slēptos riskus un trūkumus, kas var ietekmēt biznesa darbību un radīt papildus izmaksas ilgtermiņā. Lai efektīvi sekotu progresam, uzņēmumiem bieži vien ir jāiegulda līdzekļi jaunos datu rīkos un pārvaldības struktūrās. Svarīgi ir ne tikai iegūt vairāk datu, bet arī iegūt pareizos datus par ilgtspējas riskiem un iespējām.

"Koncentrējieties uz resursiem un kontaktiem, kas veicina panākumus. Attiecīgo ESG faktoru izpratne palīdzēs saskaņot ilgtspējas mērķus ar riska pārvaldību, izdevumiem un lēmumu pieņemšanu. Sāciet, saskaņojot datu vākšanu ar galvenajiem riskiem un iespējām, un apsveriet iespēju koncentrēties tikai uz dažiem kritiskākajiem rādītājiem. Ja jums ir jāsniedz ziņojums saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem, dubultās materialitātes novērtējums ir obligāts. Bet, pat ja nav, tā veikšana tāpat būtu vērtīga, lai saprastu, kādā pozīcijā atrodaties," iedrošina Kudrjavceva.

2. Balstiet mērķus spēcīgā pārvaldībā

"Neatkarīgi no nozares, spēcīga pārvaldība ir būtiska biznesa pārveidei. Bez tās, jēgpilna informācijas atklāšana par vides un sociālajiem jautājumiem, nav iespējama. Pārvaldība ir pārredzamības pamats," saka Kudrjavceva.

Ilgtspējas pienākumu uzticēšana finanšu direktoram šķiet loģiska rīcība, ņemot vērā, ka finanšu komandas lieliski veido kontroles mehānismus, izstrādā atkārtoti izmantojamas sistēmas un var iekļaut ilgtspēju lēmumu pieņemšanā. Tomēr ļoti svarīga ir arī starpfunkcionālas komandas veidošana, ietverot ne tikai ilgtspējas un finanšu ekspertus, bet arī stratēģijas, investoru attiecību, personāla un komunikācijas ekspertus. Līdzīgi kā atbilstošs tonis no vadības veicina kultūras pārmaiņas, ilgtspējas iekļaušana ikdienas uzdevumos virza reālu progresu, iedzīvinot ilgtspēju organizācijā.

3. Nosakiet paši savu ceļu

Katra uzņēmuma ceļš ir unikāls biznesa modeļu, struktūru un kultūru atšķirību dēļ, kas nozīmē, ka nav divu vienādu transformāciju. Ir svarīgi nodrošināt atklātas sarunas ar ieinteresētajām pusēm par viņu ceļu uz ilgtspēju un nākotnes mērķiem. Kudrjavceva iedrošina: "Dialoga kvalitātei ir izšķiroša nozīme. Mēs esam nonākuši lūzuma punktā, kur investoriem, bankām un uzņēmumiem ir jāsadarbojas, lai rastu risinājumus."

Tieša saziņa ar ieinteresētajām pusēm palīdz izprast viņu vajadzības un stiprināt biznesa saites. Viņu komentāru un ideju iekļaušana mērķu noteikšanā var veicināt ievērojamas pārmaiņas. Pielāgojiet informāciju par ESG tāpat kā jebkuru citu komunikāciju, koncentrējoties uz dažādo auditoriju vajadzībām. Tā kā uzņēmumi arvien vairāk atklāj informāciju par savu ietekmi ilgtspējas jautājumos, tie var baidīties saņemt negatīvu reakciju par ne tik pozitīviem ilgtspējas aspektiem. Tomēr lielākā daļa uzņēmumu joprojām ir sava ceļa sākumā, un ieinteresētās puses (tostarp uzraugošās institūcijas) saprot, ka šobrīd svarīgāks ir progress, nevis pilnība.

4. Pārdefinējiet izaicinājumus

Uzņēmumu vadītāji lēmumu pieņemšanā bieži paļaujas uz precīziem, savlaicīgi zināmiem datiem, taču ilgtspēja pieprasa rīcību pat tad, ja informācija ir nepilnīga un iznākumi ir neskaidri. "Jums ir jāpieņem nenoteiktība, sniedzot informāciju diapazonos un scenārijos. Gudrākie apzinās, ka ne vienmēr visu zina," saka Kudrjavceva.

Izvirziet reālus mērķus un sāciet ar maziem soļiem. Koncentrējieties uz svarīgāko, veidojiet savas iekšējās prasmes un laika gaitā uzlabojiet tās. Uzturiet skaidru komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm un piešķiriet prioritāti ilgtermiņa ieguvumiem, nevis tūlītējiem ienākumiem. Kudrjavceva apliecina: "Uzticamu sistēmu izstrāde prasa laiku, pūles un ieguldījumus. Šīm sistēmām attīstoties, mēs redzēsim labāku saskaņu starp finanšu un nefinanšu ziņošanu, un to savstarpējo ietekmi."

Lūk, arī gaišā puse – ilgtspējas centieni var sniegt negaidītus ieguvumus, piemēram, samazinātas operacionālas izmaksas, uzlabota efektivitāte un jaunas ieņēmumu plūsmas. Progress nenozīmē visu atbilžu iegūšanu, bet gan procesu, kura laikā izprast problēmas, saskaņot lēmumus ar galvenajiem mērķiem un radīt vietu inovācijām.

5. Apņemieties kopā veidot labāku nākotni

Lai radītu ekonomisko sistēmu, kas iekļaujas planetārajās robežās un nodrošinātu dzīves kvalitāti visiem, katrai organizācijai ir jāpieliek pūles un jāstrādā kopā.

"Izmaiņas var notikt tikai tad, ja visi strādā vienoti. Galvenajiem spēlētājiem – finanšu tirgiem, regulatoriem, uzņēmumiem – ir jānojauc klusuma sienas. Sadarbība pieaug, bet vai tas notiek pietiekami ātri?" jautā Kudrjavceva.

Ir pienācis laiks konkrētām darbībām. Sāciet ar savu risku novērtēšanu, pēc tam iesaistieties sarunās ar ieinteresētajām pusēm, lai uzzinātu, kas viņiem ir vissvarīgākais. Pēc tam veiciet mazas, bet stratēģiskas darbības. Lai gan izaicinājumu apjoms var šķist biedējošs, uzņēmumu vadītāji ir pozīcijā, kas ļauj veikt būtiskas izmaiņas. Koncentrējieties uz jautājumiem, kas atrodas jūsu ietekmes sfērā, un apņemieties veikt patstāvīgus uzlabojumus. Katra iekšējā izmaiņa rada viļņus, kas pārveido ekosistēmas un galu galā pārraksta noteikumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!