Eiropas Klimata pakts, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, līdz 31. oktobrim aicina pieteikties jaunus klimata vēstnešus Latvijā. Šobrīd vēstnešu pulkā ir jau 13 aktīvi dalībnieki (visā Eiropā – vairāk nekā 800), to vidū ir studenti, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības darbinieki un pat pilsētas mērs. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var pievienoties šai globālajai kustībai, lai izglītotu un iedvesmotu citus rīkoties tīrākas, veselīgākas un taisnīgākas pasaules labā.
"Ne visi varoņi valkā apmetņus, un, runājot par klimatu, ikviens, kurš veic jēgpilnu darbību, var būt supervaronis, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai nodarbošanās. Mūsu mērķis ir apvienot tos, kuriem ne tikai rūp ilgtspējas jautājumi, bet kuri ar saviem darbiem parāda ceļu arī citiem," saka Anda Jēkabsone, ES Klimata pakta koordinatore.
Latvijas Bankas Ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane ir viena no ES Klimata pakta vēstnešiem un atzīmē, ka ES Klimata pakts ir unikāla platforma, kas ļauj apvienot līderus no dažādām jomām, lai kopīgi darītu labu mūsu planētai. "Dalība šajā kustībā dod iespēju gūt jaunas zināšanas, attīstīt idejas un veicināt reālas pārmaiņas. Šis ir laiks, kad optimisms un sadarbība ir būtiski, lai stātos pretī klimata izaicinājumiem," stāsta Treimane.
ES Klimata pakta vēstneši var būt tie, kuri uzņemas iniciatīvu – ar savu piemēru un zināšanām iedvesmojot citus veikt nepieciešamās pārmaiņas savā ikdienā un kļūt aktīvākiem klimata jautājumos. Turklāt katrs vēstnesis var pats noteikt savu iesaistes līmeni un atbildības jomu, izvēloties tos tematus, kas dabiski iekļaujas viņu interešu lokā.
Lai kļūtu par daļu no kustības, kas maina pasauli uz labu, ir jābūt gatavam iesaistīties klimata aizsardzības jautājumos un uzņemties vismaz trīs konkrētas iniciatīvas gada laikā, daloties ar savu pieredzi un idejām ar citiem.
Eiropas Klimata pakts ir cilvēku kustība, kuru vieno kopīgs mērķis – spert soļus, lai veidotu ilgtspējīgāku Eiropu visiem. Eiropas Komisijas uzsāktais pakts ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un palīdz ES sasniegt mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.