Zemkopības ministrs Armands Krauze pirmdien, 21. oktobrī, piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā. Dalībvalstis apspriedīs priekšlikumu nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, kā arī centīsies panākt vienošanos par nostādnēm ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2027. gada.
Eiropas Komisijas priekšlikumā par nozvejas kvotām 2025. gadam ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, piedāvāts nesamērīgi liels brētliņas nozvejas samazinājums – 42% salīdzinājumā ar 2024. gadu, norāda ministrijā. Zemkopības ministrijas ieskatā samazinājumam būtu jābalstās Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajos ieteikumos, kas tik lielu samazinājumu neiesaka.
Pārmērīgs brētliņu ieguves kritums novedīšot zvejas un zivju apstrādes uzņēmumus kritiskā situācijā un graušot visu nozari. Bet ietaupīto brētliņu krājumu nozvejos Krievija, kas pēdējos gados ievērojami palielinājusi zivju ieguvi Baltijas jūrā. Latviju pašreizējais nozvejas piedāvājums neapmierina, un ZM rosinās, lai tiktu piemērots saprātīgāks samazinājums, izvērtējot sociālekonomiskos aspektus arī nozares dzīvotspējai nākotnē.
ES Padomes secinājumu projektā par KLP pēc 2027. gada ir ietverti lauksaimniecībai ļoti svarīgi aspekti. Tomēr nostādnēs nav minēts viens Latvijai īpaši svarīgs jautājums – tiešo maksājumu izlīdzināšana, norāda ministrijā. Latvija vairākārt ir rosinājusi novērst nevienlīdzību dalībvalstu tiešmaksājumos, tādēļ padomē uzstās uz šī jautājuma iekļaušanu, taisnīgu KLP atbalsta sadalījumu un tiešo maksājumu izlīdzināšanu nākamajā daudzgadu finanšu periodā pēc 2027. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
