Četri gadi pēc "Brexit": Latvijas eksports uz Lielbritāniju sabremzējies

"Delfi Bizness" skaidro, kā "Brexit" ietekmējis Lielbritānijas un ES ekonomiku, tirdzniecības saites un tūrismu, tostarp – kādas ir "Brexit" sekas šīm nozarēm Latvijā.

Lai gan kopš "Brexit" balsojuma ir pagājuši astoņi gadi, bet kopš izstāšanās līguma stāšanās spēkā – gandrīz četri gadi, Lielbritānijas un Eiropas Savienības sadarbība jaunajos apstākļos joprojām ir nesakārtota.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis "Delfi Bizness" norāda, ka "Brexit" process vēl turpinās un varētu atbalsoties vēl ilgi, piemēram, dažādu birokrātisku šķēršļu veidā. Lielbritānijai joprojām ir grūtības ar muitas procedūru ieviešanu. Arī citas prasības – fizisko pārbaužu ieviešana "vidēja riska" augļu un dārzeņu importam no ES un preču drošības sertifikātu ieviešana – atliktas, lai gan bija plānots, ka tās stāsies spēkā 2022. gada jūlijā.

"Tas uztur neskaidrību un apgrūtina savstarpējo tirdzniecību," saka Gašpuitis.

Jūtot arvien lielākas bažas par "Brexit" sekām, attiecības starp abām pusēm apņēmies uzlabot jaunais britu premjers Kīrs Stārmers, kurš stājās šajā amatā šogad jūlijā.

2019. gadā Latvijas Banka apkopoja dažādu institūciju prognozes par "Brexit" ietekmi abu pušu ekonomikā. Optimistiskajā scenārijā "Brexit" ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku tika lēsta kā iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums par 2%, bet pesimistiskajā scenārijā – par 8%. Patiesība ir kaut kur pa vidu, tagad lēš ekonomisti.

Savukārt pat pie pesimistiska scenārija "Brexit" ietekme uz ES ekonomiku tika vērtēta kā minimāla. Latvijas Banka "Delfi Bizness" norāda, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES šī notikuma ietekme nav izvērtēta, turklāt jāņem vērā, ka kopš "Brexit" ir bijuši citi nozīmīgi notikumi, tostarp Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā.

Tomēr ekonomisko ietekmi iespējams daļēji novērtēt, apskatot tirdzniecības rādītājus. ES ir lielākais Apvienotās Karalistes tirdzniecības partneris, savukārt Apvienotā Karaliste ieņem otro vietu starp ES nozīmīgākajiem partneriem.

2020. gadā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES ievērojami samazinājās, liecina "Eurostat" dati, bet jāņem vērā, ka to ievērojami ietekmēja arī Covid-19 pandēmija. Neskatoties uz to, abas valstis saglabā savu vietu starp lielākajiem savstarpējās tirdzniecības partneriem.

Pašreiz tirdzniecības apjomi pakāpeniski atjaunojas, taču Astonas Universitātes ekonomisti lēš, ka Apvienotās Karalistes eksports uz ES ir par 17% mazāks, bet imports – par 23% mazāks, nekā būtu bijis, ja "Brexit" nebūtu noticis.

Turklāt "Brexit" negatīvā ietekme uz Apvienotu Karalisti 2023. gadā palielinājusies. Lauksaimniecības, tekstilizstrādājumu un apstrādes rūpniecība ir dažas no vissmagāk skartajām nozarēm, norāda Gašpuitis. Turpretim audzis tabakas, dzelzceļa un aviācijas produkcijas eksports.

Vislielāko "Brexit" ietekmi izjuta tās ES dalībvalstis, kas atrodas tuvāk Apvienotajai Karalistei. Tās imports no Nīderlandes, Vācijas un Francijas ir krities attiecīgi par 51%, 32% un 23%. Savukārt Apvienotās Karalistes eksports būtiskāk sarucis uz Vāciju, Spāniju un Grieķiju. "Šos sarežģījumus uzņēmēji mēģina apiet, reģistrējot uzņēmumus ES un otrādi, lai saglabātu klātbūtni tirgū. Piemēram, Vācijā Apvienotās Karalistes investīciju apjomi ir strauji auguši," saka Gašpuitis.

Mazās valstis un tās, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no Apvienotās Karalistes, tai skaitā arī Latvija, "Brexit" sekas tik krasi neizjuta. 2019. gadā Apvienotā Karaliste bija Latvijas sestā lielākā eksporta partnervalsts, šo pozīciju joprojām saglabājot. Pēc kāpuma 2021. gadā eksporta apjomi ir kritušies, bet joprojām ir lielāki nekā pirms "Brexit".

Nozīmīgākā eksporta prece ir koksne un tās izstrādājumi, kas veido vairāk nekā pusi no Latvijas eksporta uz Apvienoto Karalisti. Šā gada astoņos mēnešos tā veidoja 68% no kopējā Latvijas eksporta apjoma jeb 429 miljonus eiro. Tālāk seko elektroierīces un elektroiekārtas ar 3,6% jeb 22 miljoniem eiro un eļļas, augu sēklas un augļi ar 2,2% jeb 14 miljoniem eiro.

Viens no eksporta krituma cēloņiem ir Anglijas Bankas lēmums palielināt procentu likmes, kas negatīvi ietekmēja nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību, kas attiecīgi arī mazināja pieprasījumu pēc kokrūpniecības produkcijas, norāda Gašpuitis. Turklāt eksporta kritumā atspoguļojas kokrūpniecības cenu normalizēšanās, proti, to lejupslīde pēc krasā pieauguma pandēmijas laikā. Ekonomists uzskata, ka arī citu preču eksportētājiem vajadzētu aktīvāk iesaistīties, taču vienlaikus viņš norāda, ka "Brexit" dēļ radusies birokrātija varētu palēnināt šādu plānu realizāciju.

Pirms pieciem gadiem, 2019. gadā, kad Lielbritānijas parlaments nespēja vienoties par izstāšanos no ES, pārceļot izstāšanās datumu un atstājot uzņēmējus neziņā par to, kāda būs uzņēmējdarbība nākotnē, satraukti bija arī Latvijas uzņēmēji.

"Valmieras stikla šķiedras", kas investējusi ražotnē Lielbritānijā, pārstāvis togad martā Latvijas Televīzijai norādīja, ka uzņēmumu satrauc neziņa, piemēram, par ievedmuitu, jo stikla šķiedras diegus uz Lielbritāniju ved no Valmieras.

Jautāts, kāda ir "Brexit" ietekme uz tā darbību šobrīd, "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugelss "Delfi Bizness" norāda, ka tas ir radījis ievērojamu tirdzniecības apjoma kritumu starp Latviju un Apvienoto Karalisti. "Brīvās kustības zaudēšana un augstākas tirdzniecības barjeras apgrūtina uzņēmējdarbību un ierobežo izaugsmes iespējas," saka Jugelss.

Viņš norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES arī izceļ dezinformācijas riskus un dezinformācijas ietekmi uz sabiedrības viedokli. "[Tas ir – red.] brīdinājums arī Latvijai, īpaši attiecībā uz iespējamo Krievijas ietekmi uz mūsu politisko vidi," uzskata Jugelss. Viņš uzsver, ka ir svarīgi veicināt pārskatāmību un faktos balstītu komunikāciju, lai aizsargātu valsts intereses. "Mācības, ko sniedz "Brexit", mums jāizmanto kā stimuls stiprināt mūsu saites Eiropā un pretoties šķeļošiem naratīviem, kas varētu apdraudēt mūsu nākotnes labklājību," saka Jugelss.

"Brexit" ietekmējis arī ceļošanas kārtību – ieviešot papildu robežkontroli un vīzu prasības Apvienotās Karalistes pilsoņiem, ja viņi dodas ilgstošākā ceļojumā uz ES. To varētu atvieglot ES izveidotā Ieceļošanas un izceļošanas sistēma, kas attieksies uz ne-ES pilsoņiem, tostarp Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. To bija plānots ieviest 10. novembrī, taču ES jau kārtējo reizi atlikusi sistēmas ieviešanu, jo Vācija, Francija un Nīderlande paziņoja, ka to sistēmas vēl nav gatavas.

Briti tradicionāli bija viena no lielākajām ārvalstu viesu grupām Latvijā. Taču to, kā "Brexit" ietekmējis tūrisma nozari, arī grūti izvērtēt Covid-19 pandēmijas dēļ.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava "Delfi Bizness" stāsta, ka pēc pandēmijas britu tūristu skaits ir pakāpeniski atjaunojies un šā gada astoņos mēnešos tie bija gandrīz 60 tūkstoši viesu, kas ir par 6,11% vairāk nekā gadu iepriekš šajā laika posmā. "Lielbritānija ir viens no Latvijas mērķa tirgiem, tādēļ šajā valstī plānojam decembrī sākt lielāku mārketinga kampaņu," viņa atklāj.

Vaicāta, vai biometrisko procedūru ieviešana varētu ietekmēt tūristu plūsmu, Šīrava saka, ka tas daudzos gadījumos samazinās rindas un paātrinās procedūras. Arī Apvienotajā Karalistē darbojas līdzīga sistēma. Turklāt vienotās sistēmas ieviešana nodrošinās papildu drošību, ļaujot vieglāk izsekot, kas ierodas un kas pamet ES teritoriju, saka Šīrava.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.