Baltijas jūra
Foto: LETA

Rudens sākumā Zviedrijas piejūras pilsētā Nikopingā notika pirmā klātienes partneru sanāksme Interreg finansētajam projektam "Baltcop". Projekta mērķis ir palīdzēt risināt eitrofikācijas problēmas Baltijas jūrā un veicināt saldūdens ekosistēmu ilgtspējīgu atjaunošanu ciešā sadarbībā ar partneriem no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas.

Sanāksmē Zviedrijā piedalījās Latvijas projekta partneri – Pasaules Dabas Fonds un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kā arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Divu dienu garumā partneri apsprieda projekta attīstību un iepazinās ar Zviedrijas labās prakses piemēriem, kas tās teritorijā tiek izmantoti ūdens resursu apsaimniekošanā.

Zviedrijas Nikopingas pārvalde ir viena no tām, kas veiksmīgi apsaimnieko ūdens resursus upju baseinu līmenī, izmantojot upju baseinu pārvaldnieku jeb "Catchment Officers" pieeju. Upju baseinu pārvaldnieki sadarbojas ar vietējiem zemes īpašniekiem, lai ieviestu ilgtspējīgus risinājumus – mākslīgās mitrzemes, buferjoslas un divpakāpju grāvjus, kas palīdz uzlabot ūdens kvalitāti, samazināt plūdu risku un nodrošināt ilgtspējīgu ainavas pārvaldību.

No Baltijas jūras reģiona valstīm Dānija ir tā, kura jau šobrīd pilnā mērogā veiksmīgi izmanto "Catchment Officers" pieeju valsts mērogā, un šīs pieejas pozitīvie rezultāti ir acīmredzami – palīdzot zemes īpašniekiem ieviest videi draudzīgas metodes un nodrošinot finansiālu un ekspertu atbalstu.

"Tiekoties ar projekta partneriem, mēs pārrunājām dažādos izaicinājumus, kas skar projekta partneru valstis — Latviju, Igauniju un Zviedriju. Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, ir patiesi iedvesmojoši redzēt upju baseinu pārvaldniekus un šīs pieejas izmantošanu praksē, jo tā darbojas. Ja mēs varam sniegt atbalstu zemes īpašniekiem, lai viņi ieviestu videi draudzīgas prakses, es ticu, ka viņi būs atsaucīgi, un mēs redzēsim šo pieeju arī Latvijā pietiekami drīz," saka Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un ūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē, un eitrofikācija ir viens no galvenajiem draudiem tās ekosistēmai. Barības vielas, īpaši slāpeklis un fosfors, kas nonāk jūrā no lauksaimniecības, rada ievērojamu piesārņojumu un negatīvi ietekmē jūras ekosistēmas. Projekts "Baltcop" ir solis pareizā virzienā, lai uzlabotu Baltijas jūras veselību un veicinātu ilgtspējību reģiona līmenī.

Projekts "Baltcop" tiek īstenots laika posmā 2024. gada 1. jūnijs – 2027. gada 31. maijs, ar Interreg finansējumu. Tā mērķis ir palīdzēt uzlabot Baltijas jūras ekosistēmu, samazinot eitrofikācijas radītās problēmas un veicinot ilgtspējīgu saldūdens ekosistēmu atjaunošanu. Projekta partneri no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas sadarbojas, lai radītu ilgtspējīgu pārmaiņu modeli, kas balstīts uz sateces baseinu apsaimniekošanu un praktisko pieeju ieviešanu vietējos reģionos.

Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība" jeb plašāk pazīstams kā Interreg ir Eiropas Savienības Kohēzijas politikas neatņemama sastāvdaļa.

Eiropas teritoriālā sadarbība un, jo īpaši, "pārrobežu sadarbība" ir Eiropas integrācijas pamatā, kas ilgtermiņā veido sadarbības kultūru un kopīgas tradīcijas.

Eiropas teritoriālās sadarbība ir vērsta uz harmonisku ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību visos Eiropas Savienības reģionos. Tā veido pamatu kopīgu aktivitāšu īstenošanai (piemēram, pieredzes un zināšanu pārnese, kapacitātes paaugstināšana, utt.) starp dažādu dalībvalstu nacionālajiem, reģionālajiem un vietējā līmeņa partneriem, un kopīgu pakalpojumu attīstībai, kā arī kopīgām pārrobežu investīcijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!