Uzņēmumiem, tostarp Latvijas ražotājiem, pieejami 6 miljardi eiro ES aizsardzības spēju stiprināšanai

Oktobra nogalē EIB viceprezidents Roberts de Grūts viesojās Rīgā, lai informētu Latvijas valdību un vietējos uzņēmumus par EIB apņemšanos palielināt savu iesaisti aizsardzības jomas finansēšanā.

"Ņemot vērā lielo kaimiņu, kas mums kā Eiropai, jo īpaši Latvijai, ir, mēs turpināsim investēt drošībā un aizsardzībā, citas iespējas diemžēl nav," intervijā "Delfi Bizness" saka de Grūts.

EIB jau kopš 2022. gada īsteno drošības programmu astoņu miljardu eiro apmērā. Līdz šī gada sākumam bija izmantoti nedaudz vairāk par diviem miljardiem eiro, tādēļ drošības un aizsardzības nozarei līdz 2027. gadam – mazliet vairāk kā trīs gadu laikā – vēl ir pieejami 6 miljardi eiro.

Lai veicinātu finansējuma izmantošanu, EIB pārstāvji šobrīd apmeklē visas ES dalībvalstis un organizē seminārus privātā sektora pārstāvjiem. "Mēs izrādām nelielu iniciatīvu, lai uzrunātu cilvēkus, nevis tikai sēdētu un gaidītu," saka de Grūts.

Jautāts, vai EIB šobrīd prioritizē kādas konkrētas jomas Latvijas drošības un aizsardzības sektorā, viņš atbild, ka Latvijas stiprā puse ir dronu ražošana. "Manuprāt, visi zina, ka šajā jomā tā [Latvija – red.] ir ļoti veiksmīga."

De Grūts min arī komunikāciju nozari, 5G un mākslīgo intelektu. Viņš saka, ka Latvijā ir daudz inovāciju un šobrīd EIB cenšas noskaidrot, vai tās varētu izmantot drošības un aizsardzības jomā.

Šogad EIB pieņēma jaunus noteikumus, kas ļauj uz finansējumu pretendēt plašākam lokam uzņēmumu. Pirmkārt, tas attiecas uz duālās lietojamības tehnoloģiju ražotājiem – precēm, kas tiek izmantotas gan civilajā sektorā, gan militāriem mērķiem. Iepriekš banka finansēja tikai tādus projektus, kuriem vairāk nekā 50% paredzamo ieņēmumu plānoja no civilajiem mērķiem. Tagad šī prasība ir atcelta, paplašinot iespējas duālās lietojamības projektu finansēšanai.

Otrkārt, EIB atjauninājusi kritērijus, lai palielinātu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un inovatīviem jaunuzņēmumiem drošības un aizsardzības nozarē. Iepriekš tiem nebija iespējas pieteikties šim finansējumam.

"Tādējādi arī drošības un aizsardzības mazie un vidējie uzņēmumi drīzumā varēs saņemt kredītlīnijas no komerciālajām bankām, kuras tiek finansētas ar mūsu starpniecību," skaidro de Grūts.

Ir vairāki veidi, kā uzņēmēji var noskaidrot, vai viņu uzņēmums atbilst prasībām saņemt finansējumu un kā to saņemt. Uzņēmumi var vērsties savā komercbankā vai ieskatīties EIB mājaslapā. "Mums ir drošības un aizsardzības birojam veltīta mājaslapa, tur ir viens numurs un viens e-pasts, un tur var arī uzdot savu jautājumu," skaidro de Grūts.

Turklāt drīzumā durvis vērs EIB birojs Latvijā, kas veicinās bankas pieejamību publiskā un privātā sektora klientiem. Aizsardzības un drošības uzņēmumiem EIB piedāvā ne tikai aizdevumus, bet arī garantijas, kapitāla ieguldījumus un konsultāciju pakalpojumus.

Finansējumam var pieteikties gan privātie, gan valsts uzņēmumi, kas strādā pētniecības, izstrādes un inovāciju jomā gan civilajā, gan potenciāli militārajā sektorā. EIB atbalsta kiberdrošības un kosmosa tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī finansē transporta infrastruktūru, atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes projektus.

EIB viceprezidents stāsta, ka šobrīd tiek veikta Eiropas uzņēmumu, kas, iespējams, varētu saņemt atbalstu, inventarizācija. Viņš atzīst, ka šādu uzņēmumu ir daudz. "Dažiem uzņēmumiem ir inovatīvas idejas, bet tie nezina, ka viņu ideja varētu būt interesanta drošības un aizsardzības nozarei, tāpēc mēs veidojam šo sistēmu," saka de Grūts.

2014. gadā, pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas, NATO dalībvalstis vienojās atvēlēt aizsardzībai 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). Šī apņemšanās galvenokārt attiecas uz Eiropas valstīm, jo ASV aizsardzībai jau toreiz tērēja vairāk nekā 3% no IKP un mudināja citas alianses dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus. 2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukums kalpoja par vēl vienu pagrieziena punktu, apņemoties aizsardzībai tērēt vairāk. Šobrīd 23 NATO valstu aizsardzības izdevumi pārsniedz 2% no IKP.

Izdevumus visstraujāk palielinājušas valstis, kas atrodas Krievijas tuvumā, – Baltijas valstis un Polija. To aizsardzības izdevumi šogad gaidāmi 4,1% apmērā no IKP, kas ir augstākais rādītājs starp visām NATO dalībvalstīm.

Latvija aizsardzībai šogad tērēs 3,15% no IKP un ir starp sešām NATO dalībvalstīm no ES, kas apņēmušās ik gadu aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP. Valdība ir apņēmusies līdz 2027. gadam drošības budžetu palielināt līdz 3,7% no IKP.

Augošie valstu izdevumi aizsardzībai veicinās Eiropas ekonomikas izaugsmi, saka EIB viceprezidents. Vaicāts, vai investīcijas drošības un aizsardzības sektorā ir ilgtspējīgas, viņš saka, ka Eiropa arī pēc Krievijas kara Ukrainā beigām turpinās investēt drošībā un aizsardzībā. "Citas iespējas diemžēl nav," saka de Grūts, piebilstot, ka Eiropa robežojas ar Krieviju un tā nekur nepazudīs.

Turklāt viņš uzskata, ka Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas – Krievijas pierobežā, Atlantijas okeāna ziemeļos vai pie Ziemeļjūras (de Grūts nāk no Nīderlandes) – tas jāuztver kā kopīgs izaicinājums. "Attālumam šajā ziņā nav nozīmes, mums jāturpina rūpēties par mūsu cilvēku drošību un aizsardzību," saka de Grūts.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.