Norisinoties tradicionālajam Eiropas Savienības (ES) ikgadējā budžeta apstiprināšanas procesam, 2024. gada 16. novembrī, pēc pusnakts, ES Padome, kuru pārstāv Ungārija kā prezidējošā valsts, un Eiropas Parlaments vienojās par 2025. gada ES vispārējo budžetu, "Delfi" informēja Finanšu ministrijā.
Savlaicīga ES budžeta apstiprināšana nodrošina nepieciešamo finanšu plūsmu programmām bez kavējumiem.
Skaitļos 2025. gada ES vispārējais budžets nozīmē kopējo saistību apropriāciju apjomu 199,4 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 155,2 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 1,08% un 0,84% no ES Nacionālā kopienākuma.
Vienošanās iznākums paredz humāno atbalstu krīzes reģionos, atbalstu ārējai un iekšējai migrācijai, stiprinot robežu pārvaldību, kā arī finansējumu inovāciju programmām.
No Latvijas interešu viedokļa būtisks ir papildu finansējums Eiropas militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, lai transporta infrastruktūra ir pielāgota militāro objektu pārvietošanai. Nākamā gada budžetā paredzēta elastīga kohēzijas politikas līdzekļu izmantošana dabas katastrofu seku likvidēšanai.
Ar vairāku nodomu iestiprināšanu institūciju deklarācijās puses vienojās par operatīvu rīcību, vērtējot situāciju maksājumos un to pieprasījumu attīstībā, kā arī par ES aizdevuma procentu maksājumu kārtību.
Budžeta izdevumu līmenis nodrošina arī pietiekamu apjomu tā saucamajām rezervēm jeb nesaplānotajam finansējumam, lai nākamajā gadā ES varētu reaģēt krīzes situācijās un citos iepriekš neparedzētos gadījumos.
Ikgadējais ES budžets atbilst galvenajām ES politiskajām prioritātēm un spēj reaģēt šī brīža sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā. Finansējums nemainīgi būs pieejams arī dalībvalstu konverģences veicināšanai, ES ekonomikas atveseļošanai, atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku ilgtspējīgāku nākotnē.
Diskusiju un kompromisu pieņemšanas laikā Latvija aizstāvēja intereses par ieviešanas tempam atbilstošu struktūrfondu atbalstu, finansējumu lauksaimniecības attīstībai un tirgus intervences pasākumiem, kā arī ES infrastruktūras savienošanai, jo īpaši militārai mobilitātei, robežu pārvaldībai un humānā atbalsta piešķiršanu Ukrainai.
ES budžets, kuru izstrādā Eiropas Komisija un savstarpējās diskusijās apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, tiek sastādīts vienam gadam un ietver visus plānotos ieņēmumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, ko ES īsteno šī viena gada laikā. ES budžets atšķirībā no nacionālajiem budžetiem, kas nodrošina publiskus pakalpojumus un finansē sociālās aizsardzības sistēmu, galvenokārt ir ieguldījumu budžets ES dalībvalstu kopējo mērķu sasniegšanai.
Ikgadējā ES budžeta saistības (juridiska pilnvara nodrošināt finansējumu, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi) un maksājumi (finanšu līdzekļu pārskaitījums vai izsniegšana, kas izriet no saistībām) tiek apstiprināti, ievērojot ES daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktos apjoma ierobežojumus un parasti ir zemāki par tiem, kas nodrošina zināmu elastību neparedzētu apstākļu gadījumā. Budžeta izpildē jāievēro arī ES pašu resursu ierobežojumi, kas noteikti ar Padomes lēmumu par Pašu resursu sistēmu.
ES budžeta izveidē un izpildē ievēro 9 pamatprincipus: vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības, kas paredz efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības princips.
ES budžets tiek īstenots ar fondu (piemēram, Kohēzijas fonds) un programmu (piemēram, Erasmus, Apvārsnis 2020) starpniecību. Programmas un fondi ir cieši saistīti ar ES daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām (headings). Izdevumu budžeta līnijas norāda uz programmu vispārējiem un specifiskiem mērķiem. Šāda struktūra sniedz caurspīdīgu pārskatu par budžeta piešķīrumiem katrai politikas jomai un veido saikni starp mērķiem un finanšu resursiem.
Saskaņā ar līdzsvara principu, ES budžets nedrīkst būt ar deficītu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
