Novembra beigās stāsies spēkā jaunais Eiropas Savienības (ES) Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts, kas pieņemts ar mērķi paredzēt turpmākās ārkārtas situācijas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, koordinējot atbildes reakciju ES un dalībvalstu līmenī, informē Ekonomikas ministrija.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts paredz jaunu pieeju ārkārtas situācijām, kas balstīta uz mācībām, kas gūtas no Covid-19 pandēmijas, energoapgādes krīzes un citām nesenajām ārkārtas situācijām. Tā mērķis ir paredzēt, sagatavoties, kā arī reaģēt uz ārkārtas situācijām ES iekšējā tirgū, aizsargāt kritiskās piegādes ķēdes un nodrošināt nepārtrauktu brīvu preču un pakalpojumu apriti un personu pārvietošanos.
Paredzēts, ka jaunais ārkārtas situāciju regulējums stāsies spēkā 2024. gada 29. novembrī, taču tā piemērošana tiks uzsākta no 2026. gada 29. maija. Līdz tam ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai ir sniegts laiks izstrādāt iekšējo kārtību, kādā norisināsies informācijas apmaiņa un saziņa starp ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.
Vienlaikus, katrai ES dalībvalstij ir nepieciešams izveidot centrālo koordinācijas biroju, kura galvenajos uzdevumos ietilps informācijas ievākšana un sniegšana Eiropas Komisijai un citām ES dalībvalstīm. Tāpat būs jāizveido vienotais kontaktpunkts, kura galvenie uzdevumi būs ārkārtas režīma laikā informēt komersantus un sabiedrību par ES dalībvalstī ieviestiem pasākumiem, kas ierobežo brīvu personu pārvietošanos, vai brīvu preču un pakalpojumu apriti.
Ar Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības aktu paredzēts ieviest trīs režīmus:
plānošanas režīmu, kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
modrības režīmu, kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
ārkārtas režīmu, kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts neattieksies uz tādām precēm un pakalpojumiem kā zālēm, medicīniskām ierīcēm un citiem medicīniskiem pretlīdzekļiem, pusvadītājiem, energoproduktiem, finanšu pakalpojumiem, kā arī ar aizsardzību saistītiem ražojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!