Eiropas Savienības (ES) banku un citu finanšu institūciju negaidīti izdevumi nākamajos sešos gados klimata pārmaiņu un ar to saistītās makroekonomiskās vides izmaiņu dēļ var sasniegt līdz pat 638 miljardiem eiro, atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) un eirozonas uzraudzības aģentūru veiktajiem stresa testiem, raksta "Business Post".
Kaut arī netiek atklāti stresa testa rezultāti par konkrētiem tirgus dalībniekiem, tajā minēts, ka sliktākā scenārija gadījumā šos zaudējumus galvenokārt radītu astoņas bloka lielākās bankas.
Lielākie zaudējumi būtu apdrošināšanas, pensiju un ieguldījumu fondu segmentā, paziņojusi ECB. Sliktākajā gadījumā kopējie finanšu sektora izdevumi klimata ietekmes rezultātā līdz 2030. gadam var sasniegt pat 3,9 triljonus eiro.
Testos secināts, ka vislielāko saistību nepildīšanas risku var radīt komunālo pakalpojumu sniedzēji, kalnrūpniecības, transporta, ūdensapgādes un ražošanas sektora uzņēmumi, jo valdības līdz 2030. gadam centīsies samazināt oglekļa emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
Neraugoties uz šiem dramatiskajiem skaitļiem, iespējamie zaudējumi nerada būtiskus draudus vispārējai finanšu sistēmas stabilitātei, norāda ECB un tirgus regulatori, norādot, ka lielās bankas, visticamāk, spēs tikt galā ar šiem zaudējumiem, ņemot vērā spēcīgu kapitāla un likviditātes līmeni un diversifikāciju.
Uzraugi paredz, ka lielāku triecienu visdrīzāk gūs apdrošinātāji un pensiju fondi, bet vissmagāk šī situācija var skart mazākus ieguldījumu fondus.
Eiropas Banku iestādes vadītājs Hosē Manuels Kampa nesenā intervijā laikrakstam "Business Post" sacīja, ka, lai gan banku rentabilitāte pašlaik ir augsta, tā, visticamāk, ir sasniegusi augstāko punktu.
Kaut arī, pēc viņa teiktā, bankas cenšas novērtēt klimata riskus, vēl ir daudz darāmā gan kredītiestādēm, gan uzraugiem, tostarp jāiegūst labāki dati un jāveic kvalitatīvāka modelēšana, lai nākotnē varētu labāk pārvaldīt klimata riskus.
Viņš uzsvēris, ka tādas traģēdijas kā nesenie plūdi Spānijā pierāda, ka regulatoriem nav bijusi pieredze, kā novērtēt klimata pārmaiņu radītās izmaksas.
Visos trijos stresa testa scenārijos šīs izmaksas gan veidoja mazāk nekā 11,3% no banku kopējiem riska darījumiem, un tās lielā mērā veicinātu pieaugošā uzņēmumu saistību nepildīšanas iespējamība.
"Lai gan banku sektors visdrīzāk būs pietiekami noturīgs, lai izturētu nelabvēlīgos satricinājumus, testu rezultāti liecina, ka bankām jāintegrē klimata riski savās pārvaldības sistēmās pēc iespējas ātrāk un plašāk," teikts pārbaužu secinājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!