Eirozonas valstīs pieaug valsts parāda riski, savā jaunākajā pārskatā brīdina Eiropas Centrālā banka (ECB).
ECB ir cēlusi trauksmi par iespējamu eirozonas valstu parādu ievainojamību, jo paaugstinātais parādu līmenis, lēna izaugsme un fiskālās nobīdes saplūst bīstamā kokteilī.
Savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā ECB brīdina, ka šie faktori kopā ar ģeopolitisko spriedzi un politikas nenoteiktību var no jauna aktualizēties, atkārtojot līdzīgu situāciju, kā valstu parādu krīze pirms desmit gadiem.
"Paaugstināts parāda līmenis un augstais budžeta deficīts kopā ar vāju ilgtermiņa izaugsmes potenciālu palielina risku, ka no jauna var pieaugt tirgus bažas par valstu parādu ilgtspēju," norāda ECB.
Vienlaikus centrālā banka brīdina, ka lēto aizņēmumu ēra ir beigusies. Parādi, kuriem tuvojas dzēšanas termiņš, tiek refinansēti ar ievērojami augstākām likmēm, tādējādi palielinot valstu parāda apkalpošanas izmaksas. Šī dinamika rada īpašus riskus valstīm ar lielu parādu, jo ierobežota fiskālā telpa var valdības pakļaut riskam negaidītos tirgus satricinājuma brīžos.
Kaut arī "Eurostat" dati liecina, ka eirozonas vidējā parāda attiecība pret IKP ir 88,1%, šis skaitlis slēpj milzīgus kontrastus. Piemēram, Grieķija ir līdere ar 163,6% un pieaugošu parāda slogu, tai seko Itālija ar 137% un Francija ar 112,2%. Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka līdz 2029. gadam Francijas parāda attiecība pret IKP pieaugs līdz 124,1%, bet Itālijas parāds – līdz 142,3%.
Vienlaikus tādām valstīm kā Vācija un Nīderlande parāda līmenis ir daudz zemāks, attiecīgi 61,9% un 43,2%. Latvijai tas ir 46,4%
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!