Ir grūti noteikt, cik daudz Eiropas Savienības (ES) naudas izlietots, lai palīdzētu dalībvalstīm digitalizēt to veselības aprūpes sistēmas, secināts jaunā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā.
Veselības aprūpes digitalizācijai 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada plānošanas periodā kohēzijas politikas ietvaros tika plānoti 2,4 miljardi eiro un vēl 13,6 miljardi eiro no Covid-19 pandēmijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), turklāt papildu finansējums bija pieejams arī no citām programmām. Tomēr dažas dalībvalstis saskārās ar grūtībām pieteikties ES atbalstam un to izmantot, jo piekļuve dažādām finansēšanas programmām bija sarežģīta.
Covid-19 pandēmija ievērojami palielināja vajadzību pēc digitālajām tehnoloģijām veselības aprūpes ("e-veselība") sniegšanai visā ES. Pandēmija arī palielināja vajadzību pēc koordinācijas un labākas veselības datu plūsmas visā ES teritorijā. Lai gan dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par veselības politiku un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, ES uzdevums ir atbalstīt šīs darbības.
"ES līdzekļi veselības aprūpes digitalizācijai ar īpašiem noteikumiem un atšķirīgu pārvaldības kārtību tika piešķirti no vairākām programmām, ko pārvalda dažādi Eiropas Komisijas dienesti," teica par revīziju atbildīgā ERP locekle Joëlle Elvinger. "Tas dažām dalībvalstīm apgrūtināja pieejamo ES līdzekļu apzināšanu un radīja šķēršļus saistībā ar pieteikšanos finansējumam."
Revidenti konstatēja, ka Komisija kopumā sniedza efektīvu atbalstu un norādījumus un ka revidētie projekti atlasītajās valstīs (Spānijā, Maltā un Polijā) veicināja veselības aprūpes digitalizāciju. Piemēram, viens projekts bija vērsts uz hronisku slimību attālinātas uzraudzības uzlabošanu, bet otrs palīdzēja izveidot valsts elektronisko veselības platformu, digitalizēt slimnīcas un savienot tās ar valsts platformu.
Tomēr revīzijas ziņojumā ir uzsvērti vairāki problēmjautājumi. ES līdzekļu izmantošanā dalībvalstis saskārās ar tādiem šķēršļiem kā sarežģītas finansēšanas iespējas, nepietiekama administratīvā spēja un grūtības nodrošināt valsts līdzfinansējumu. Revidenti arī konstatēja, ka ne Komisijai, ne lielākajai daļai dalībvalstu nav visaptveroša pārskata par ES līdzekļiem, kas izlietoti veselības aprūpes digitalizācijas projektiem.
Komisija ir izsekojusi progresu veselības aprūpes digitalizācijā saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, izmantojot e-pārvaldes kritēriju (kopš 2022. gada) un digitālās desmitgades e-veselības rādītāju (kopš 2023. gada). Šiem rādītājiem izmanto dažādas metodikas, un tiem ir atšķirīgi mērķi, lai gan tie aptver līdzīgus aspektus saistībā ar piekļuvi e-veselības pacienta kartēm. Revīzijā tika atklāti daži trūkumi šajā sakarā, piemēram, attiecībā uz informācijas precizitāti un vērtēšanas metodiku.
Revidenti iesaka Komisijai līdz 2026. gadam ne tikai precizēt informāciju, ko tā sniedz ieinteresētajām personām, bet arī uzlabot ziņošanu par ES līdzekļu izlietojumu veselības aprūpes digitalizācijai dažādās finansēšanas programmās.
ES jau vairāk nekā 20 gadus ir veicinājusi veselības aprūpes digitalizāciju, galvenokārt ar "ieteikuma" pasākumiem, piemēram, iesakot darbības vai nosakot nesaistošus mērķus. Covid-19 krīzes rezultātā ES politikas satvars šajā jomā tika stiprināts, pieņemot saistošus lēmumus un noteikumus.
Eiropas Komisija 2021. gadā uzsāka sabiedrisko apspriešanu attiecībā uz ES iniciatīvu par Eiropas veselības datu telpu. Tiesības piekļūt saviem veselības datiem elektroniskā formātā par būtiskām uzskatīja 88% respondentu. Saskaņā ar 2023. gadā publicēto Eirobarometru par digitālo desmitgadi ievērojams vairākums aptaujāto (76%) sagaida, ka digitālajām tehnoloģijām līdz 2030. gadam būs izšķiroša ietekme uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem (piemēram, telemedicīnai un mākslīgajam intelektam slimību diagnosticēšanai) vai to saņemšanu, tai skaitā ES dalībvalstīs, kurās pacienti faktiski nedzīvo.
Īpašais ziņojums 25/2024 "ES veselības aprūpes digitalizācija: ES atbalsts dalībvalstīm kopumā ir efektīvs, bet grūtības sagādā ES fondu izmantošana" ir pieejams ERP tīmekļa vietnē. Tas izriet no konstatējumiem Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada īpašajā ziņojumā par ES darbībām pārrobežu veselības aprūpes jomā, kurā teikts, ka, neraugoties uz progresu, kas panākts informācijas sniegšanā ES iedzīvotājiem par pārrobežu veselības aprūpi, dažās jomās šai informācijai joprojām bija grūti piekļūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!