Ķīnas lētais "viltotais medus" pārpludina Eiropu, vietējie biškopji ceļ trauksmi  (9)

Šā gada pirmajā pusgadā Ķīnas un Ukrainas medus imports veidoja 70% no kopējā medus importa Eiropas Savienībā. 2023. gadā Ķīna eksportēja uz ES 60 tūkstošus tonnu medus, bet Ukraina – 45 tūkstošus tonnu. Salīdzinājumam: Latvijā pērn saražotas tikai 2319 tonnas medus.

Latvijā medu saražo vairāk, nekā patērē iekšējā tirgū, tāpēc vietējie biškopji ir atkarīgi no medus eksporta, "Delfi Bizness" norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis.

Iepriekš Latvija aktīvi eksportēja vairākus simtus tonnu medus uz Poliju un Vāciju. Taču šobrīd cenas būtiski nokritušās. Ja agrāk medus eksporta cena Eiropas Savienības tirgū svārstījās no 3,20 līdz 3,50 eiro par kilogramu, šobrīd biškopji labākajā gadījumā var pārdot medu par 2–2,40 eiro kilogramā, atzīst Brusbārdis. Turklāt lielākā daļa darījumu notiek pat zem 2 eiro atzīmes.

Cenu kritums ir negatīvi ietekmējis eksportu, kas savukārt rada spiedienu uz vietējo tirgu. Smaga situācija Baltijas un Skandināvijas reģionā ir arī Lietuvā un Dānijā, kur ražo vairāk medu, nekā patērē.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES atļāva importēt ukraiņu produktus bez muitas un citiem ierobežojumiem. Taču pakāpeniski no 2023. gada zināmi ierobežojumi tomēr ieviesti, lai aizsargātu Eiropas lauksaimnieku saražoto produkciju. No šī gada augusta līdz nākamā gada jūnijam Ukrainas medus importam noteiktas tarifa kvotas. Proti, ja importa apjoms sasniegs vidējo gada importu – 44 417,56 tonnas, tiks piemēroti nodokļi. No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 5. jūnijam tiks ieviesta jauna tarifa likmes kvota – 18 507,32 tonnas.

Taču Brusbārdis uzsver, ka ES primāri jātiek galā ar medus importu no Ķīnas, jo lielākās aizdomas par medus falsifikāciju ir saistībā ar Ķīnas produktiem. Viņš stāsta, ka Ķīnas produktam ir ļoti zema cena, tāpēc rodas jautājums, vai to vispār ražojusi medus bite.

2023. gadā EK veica pētījumu, kura ietvaros 16 ES dalībvalstis pārbaudīja ar cukuriem viltota ievesta medus izplatību tirgū. 46% no 320 analizētajiem paraugiem neatbilda dabiska medus kritērijiem.

Savukārt šogad Eiropas Profesionālās biškopības asociācijas publiskotajā pētījumā, kura ietvaros analizēja Vācijas lielveikalu ķēdēs tirgoto medu, tika konstatēts, ka 80% paraugu neatbilst "medus direktīvas" kritērijiem.

Arī Latvijā šopavasar konstatēja medus paraugu, kurš neatbilda medus standartam. Par to tika informēts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), taču produkts no tirdzniecības vietas netika izņemts, jo ES trūkst atbilstošu likumu un procedūru šādai rīcībai.

Cīnoties pret medus falsifikāciju, EK četru gadu laikā jāievieš noteikumi, lai saskaņotu analīzes metodes šādu viltojumu atklāšanai. Taču nozare kritizē vilcināšanos. "Mums, biškopjiem, nav laika gaidīt līdz 2028. gadam," uzsver Brusbārdis.

Viņš skaidro, ka jau šobrīd ES laboratorijās pastāv medus falsifikācijas noteikšanas metodes. "Tās būtu ļoti strauji jāakreditē un jāpalaiž apritē, lai valsts institūcijas var ņemt vērā šo analīžu rezultātus un attiecīgi rīkoties," norāda Brusbārdis.

Ar jaunu medus falsifikācijas atklāšanas metodi nākuši klajā igauņi. Tā ir balstīta uz molekulārajām analīzēm, stāsta Brusbārdis. Taču problēma ir tajā, ka ražotāji, kas falsificē medu, adaptējas un pielāgo produktu, lai ar attiecīgo metodi vairs nevarētu noteikt, vai medus ir dabīgs vai ražots rūpnīcā. "Ir jautājums, cik ilgi igauņu metode būs efektīva un ļaus identificēt šos falsificētos medus," norāda Brusbārdis.

Ne tikai ES, bet arī Latvijā varētu straujāk rīkoties, lai šādu viltotu medu izņemtu no aprites, uzskata LBB valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī tirgotājiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību produktam, ko viņi tirgo.

Zemkopības ministrija (ZM) "Delfi Bizness" norāda, ka PVD medus primāros ražotājus kontrolē vienu reizi trijos gados, bet medus produktu ražotājus un medus iepakotājus vienu reizi gadā. Līdz šim, veicot kontroles, PVD nav konstatējis medus viltošanas gadījumus Latvijā.

Jānorāda, ka pavasarī konstatētais viltotā medus paraugs tika pārbaudīts Vācijas laboratorijā.

Tomēr, ņemot vērā pēdējā laikā biškopju celto trauksmi par, iespējams, viltota medus izplatīšanu Latvijas tirgū, PVD, BIOR un ZM plāno veikt papildu medus paraugu analīzi, lai noteiktu medus viltojumus. Tiks analizēti veikalos nopērkamie gan Latvijas, gan citu valstu medus produkti, norāda ministrijā.

Vienlaikus ZM uzsver nepieciešamību ieviest risinājumus ES līmenī. "Ir jārada iespēja valsts atbildīgajām institūcijām izņemt no tirdzniecības vietām produkciju, kas neatbilst dabīga medus standartam," norāda ministrijā, piebilstot, ka tāpat ES līmenī jāstrādā pie lēta medus importa jautājuma, jo līdz šim tas ES nav risināts.

Viens no risinājumiem varētu būt stingrākas prasības attiecībā uz izcelsmes valsts norādīšanu medus maisījumiem. Sākot ar 2026. gada 14. jūniju, medus maisījumu marķējumā būs jānorāda visu izcelsmes valstu nosaukumi dilstošā secībā pēc to svara daļas un to procentuālais īpatsvars.

Lai gan bišu populāciju apdraud klimata pārmaiņas, slimības un pesticīdi, bišu saimju skaits ES pēdējos gados ir pieaudzis. Par spīti krīzei, medus nozarē arī Latvijā palielinājies gan bišu saimju, gan biškopju skaits. Patlaban Latvijā ar biškopību nodarbojas vairāk nekā 3644 iedzīvotāji – LBB biedri.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.