Patērētāji var viegli apmaldīties pārtikas marķējumu labirintā – pārtikas produktu marķējumiem būtu jāpalīdz cilvēkiem pieņemt informētus lēmumus, kad tie iegādājas pārtiku,tomēr Eiropā patērētāji sastopas ar aizvien lielāku skaitu norāžu, logotipu, reklāmas saukļu, marķējumu un vērtējumu, kas var būt maldinoši un mulsinoši, pirmdien publicētajā ziņojumā brīdina ES revidenti.
Uz marķējumiem ir sniegta informācija par pārtikas sastāvu un īpašībām. Tos arī bieži izmanto, lai padarītu produktus pievilcīgākus, uzsverot piedēvētos ieguvumus, piemēram, to, ka produkts ir veselīgs, bioloģisks vai nesatur dažādas vielas.
ES noteikumi nodrošina, ka marķējums sniedz patērētājiem pamatinformāciju, tomēr revidenti konstatēja vairākus bažas raisošus trūkumus tiesību aktos un problēmas saistībā ar pārbaudēm un sodiem.
"Tā vietā, lai ieviestu skaidrību, pārtikas produktu marķējumi pārāk bieži ir mulsinoši: cilvēkiem ir jāatšifrē simtiem dažādu shēmu, logotipu un norāžu," sacīja par revīziju atbildīgā Eiropas Revīzijas palātas locekle Keita Pentusa-Rosimannusa. "Uzņēmumi var būt ļoti radoši attiecībā uz to, ko tie norāda uz iepakojuma, un ES noteikumi nav tikuši līdzi pastāvīgi mainīgajam tirgum, tādējādi aptuveni 450 miljoni patērētāju Eiropā ir neaizsargāti pret tīši vai netīši maldinošiem vēstījumiem."
Revīzijā secināts, ka vāji ES tiesību akti var sekmēt patērētāju maldināšanu. Piemēram, ES noteikumi ļauj izvietot uzturvielu un veselīguma norādes pat uz produktiem ar augstu tauku, cukura un/vai sāls saturu, proti, produktus ar augstu cukura saturu, piemēram, enerģijas batoniņus, var reklamēt kā "bagātus ar olbaltumvielām". Tāpat patērētāji arvien biežāk sastopas ar neregulētām veselīguma norādēm par augu izcelsmes vielām (piemēram, "veicina enerģijas atjaunošanos" vai "uzlabo fizisko sniegumu"), pat ja to nepamato zinātniski pierādījumi.
Cilvēki ar pārtikas alerģiju var sastapties ar pārāk piesardzīgu alergēnu marķējumu un neskaidriem apzīmējumiem, piemēram, "var saturēt". Praksē tas ierobežo produktu izvēli. Tas īpaši skar veģetāriešus un vegānus: vegāniska un veģetāra marķējuma izmantošana nav reglamentēta, jo ES mērogā nav šādu produktu definīciju.
ES līmenī nav arī saskaņota uzturvērtības marķēšana iepakojuma priekšpusē un starp Eiropas ieinteresētajām personām nav vienprātības par to, kādu marķēšanas sistēmu izmantot. Tomēr standartizēti noteikumi varētu palīdzēt patērētājiem apzināt veselīgākas pārtikas iespējas un, iespējams, novērst ar uzturu saistītas slimības. Tā vietā ES valstīs vienlaikus pastāv vairākas shēmas, kurām ir atšķirīga nozīme un mērķi, un tam ir gluži pretēja ietekme, t. i., šī līdzāspastāvēšana patērētājus mulsina, nevis tiem palīdz.
Neskaidrības vēl vairāk palielina lielais skaits brīvprātīgo marķējumu, logotipu un norāžu, ko izmanto patērētāju uzmanības piesaistīšanai. To starpā ir "tīras" pārtikas marķējumi par konkrētu elementu neesamību (piemēram, "nesatur antibiotikas") un nesertificētām īpašībām (piemēram, "svaigs" un "dabīgs"), kā arī plašu norāžu klāstu par vidi, kas līdzinās zaļmaldināšanai. Diemžēl spēkā esošie ES noteikumi nespēj novērst šādu praksi, atzīmē revidenti.
Neraugoties uz šo kritiku, revidenti konstatēja, ka patērētāju izglītošana, šķiet, nav prioritāte. Eiropas Savienība no 2021. līdz 2025. gadam izpratnes veicināšanas kampaņām par pārtikas marķēšanu piešķīra tikai aptuveni 5,5 miljonus eiro, un dalībvalstu īstenotās patērētāju kampaņas ir sporādiskas. Piemēram, datuma norāde, lai gan obligāta, nav pietiekami saprotama, un patērētājus mulsina jēdzienu "izlietot līdz" un "ieteicams līdz" nozīme un sekas.
Revidenti arī secina, ka uzņēmumu pārbaudes kopumā darbojas labi attiecībā uz obligātajiem pārtikas marķējuma elementiem. Turpretī attiecībā uz brīvprātīgu informāciju, piemēram, uzturvērtības un veselīguma norādēm vai pārtikas produktu pārdošanu tiešsaistē, ir maz pārbaužu vai to nav vispār, jo ārpus ES reģistrētās tīmekļa vietnes pārbaudīt ir gandrīz neiespējami. ES revidenti secina, ka pārkāpumu gadījumā sodi ne vienmēr ir atturoši, efektīvi vai samērīgi.
Eiropas Savienībā pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem reglamentē vispārīgie noteikumi, piemēram, 2002. gada Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regula, 2006. gada Norāžu regula un 2011. gada Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (PPISP regula). Pārtikas marķēšanu Eiropas Savienībā reglamentē arī vairāki tematiskie noteikumi, ar kuriem nosaka prasības konkrētiem pārtikas produktiem (piemēram, vīnam, olām, medum, olīveļļai vai maziem bērniem paredzētiem pārtikas produktiem).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
