Trīs lietas, kas šobrīd jāzina par Eiropas ekonomiku, un vai panāksim ASV

Kāpēc esam iestiguši stagnācijas purvā un kā no tā tikt ārā, lai tiktu līdzi ASV ekonomikai (un vai to vispār spējam), atbild "Delfi Bizness" uzrunātie ekonomisti.

Eiropas Savienības (ES) ekonomika jau ilgstoši piedzīvo lēnu izaugsmi. "Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas Savienības ekonomikas kopējais apjoms pieauga mazāk nekā par trešdaļu, tikai retos gados izaugsmei pārsniedzot 2,5% apgabalu," "Delfi Bizness" norāda bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis.

Eirozonas izaugsmes rādītāji ir bijuši vēl zemāki, un kopš 2022. gada beigām ekonomika ir stagnējusi, lai gan pakāpeniski sāk atgūties.

Šobrīd starp piecām ES lielākajām ekonomikām – Vāciju, Franciju, Itāliju, Spāniju un Nīderlandi – straujākā izaugsme vērojama Spānijā, savukārt Vācija turpina uzrādīt samērā vājus ekonomiskos rezultātus.

Te ir trīs lietas, kas šobrīd jāzina par Eiropas ekonomiku:

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa kā galvenos ekonomikas izaugsmi ierobežojošos faktorus "Delfi Bizness" min ģeopolitisko nenoteiktību, augstās aizņemšanās izmaksas un vājo pieprasījumu ārējos tirgos. Vienlaikus vietējais pieprasījums atkopjas lēnāk par gaidīto. Eirozonā pēdējo ceturkšņu laikā tēriņu pieaugums nepārsniedza 1% gada izteiksmē, ja atskaita inflācijas ietekmi.

Taču to varētu uzlabot cenu kāpuma piebremzēšanās. Inflācija Eiropā no vairāk nekā 10% 2022. gada otrajā pusē samazinājusies līdz vidēji 2% patlaban, kas jau pozitīvi ietekmē eiropiešu pirktspēju, norāda Purgailis. Turklāt Eiropā patlaban ir visi priekšnosacījumi straujākai patēriņa izaugsmei, uzskata ekonomists.

Lai gan septembrī bezdarba līmenis eirozonā sasniedza zemāko atzīmi – 6,3% – kopš eirozonas pirmsākumiem 1999. gadā, Purgailis norāda, ka tas nav atstājis manāmu ietekmi uz izaugsmes tempiem Eiropā.

Zema bezdarba līmeņa spiedienu uz algām daļēji "noēda" augstā inflācija, bet ģeopolitiskā situācija un patērētāju piesardzība vairāk mudināja krāt, nekā tērēt. Purgailis prognozē, ka, inflācijai turoties zemai un algām joprojām augot straujāk, nekā vēsturiski novērots, situācija Eiropas darba tirgū varētu atspoguļoties arī mājsaimniecību tēriņos, proti, tie varētu pieaugt.

Ekonomiskā izaugsme būs ierobežota arī nākotnē. Purgailis norāda, ka to ietekmēs enerģētiskā atkarība, jaunais ES fiskālais ietvars, kas no nākamā gada liks vairākām Eiropas valstīm ķerties pie budžeta konsolidācijas, investīciju trūkums, atsevišķu sektoru pārregulācija, kā arī pieaugošie tēriņi aizsardzības stiprināšanā.

Arī Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā nenāks par labu eirozonas atvērtajai ekonomikai, jo jaunievēlētais ASV prezidents iestājas par lielāku ASV protekcionismu.

"Visi šie faktori visdrīzāk neļaus ES augt sevišķi straujāk par 2%. Arī pēdējās Starptautiskā valūtas fonda prognozes paredz, ka ES ekonomikas vidējā izaugsme tuvāko piecu gadu laikā paliks 1,5–1,7% robežās," norāda Purgailis.

Lēnā izaugsme gan neapmierinās tos, kuri cerēja, ka Eiropa spēs panākt ASV ekonomiku. "Eiropa ir iestigusi stagnācijas purvā un turpina zaudēt globālās pozīcijas," saka Kalnbērziņa.

Abi ekonomisti norāda uz strukturālām problēmām, kuru dēļ cieš Eiropas ekonomika, un nepieciešamību pēc lielākām investīcijām.

Viens no galvenajiem iemesliem Eiropas ekonomikas atpalicībai no ASV ir zemie investīciju apjomi. Purgailis uzsver, ka straujāku izaugsmi ASV veicinājuši vairāki politiskie lēmumi, kas būtiski kāpināja investīcijas ekonomikā, it īpaši enerģētikas sektorā. Tas nodrošinājis ASV energoresursu neatkarību, kas savukārt ļāva tām arī salīdzinoši viegli pārdzīvot 2022. gada enerģētikas šoku, kura negatīvā atbalss turpina ietekmēt Eiropas ekonomiku līdz pat šodienai, norāda Purgailis.

ASV papildu investīcijas augsti tehnoloģiskajā ražošanā un enerģētikas jomā veicināja arī subsīdijas, nodokļu atvieglojumi un lielāka tirgus liberalizācija.

Arī Kalnbērziņa uzsver, ka Eiropai nepieciešams palielināt ieguldījumus tehnoloģiju un inovāciju attīstībā.

Kopš globālās finanšu krīzes 2009. gadā reālais mājsaimniecību ienākums uz vienu iedzīvotāju ASV pieaudzis gandrīz divreiz straujāk nekā Eiropā, īpaši strauji plaisa veidojusies pēdējo piecu gadu laikā, kopš Covid-19 pandēmijas. Tam iemesls ir augstāka produktivitātes izaugsme ASV. Kalnbērziņa uzsver, ka produktivitātes pieaugums ir būtisks, lai ES varētu mazināt šo attīstības plaisu ilgtspējīgā veidā.

Viņa norāda, ka, piemēram, tehnoloģiskais progress, digitalizācija un inovācijas var ievērojami uzlabot ražošanas procesus, paaugstinot izlaides apjomus bez papildu darbaspēka vai ievērojamiem ieguldījumiem.

Arī ECB savā novērtējumā norāda, ka eirozonas atpalicība no ASV skaidrojama ar gausāku digitālo tehnoloģiju pielietojumu un mazākām sekmēm tirgus pakalpojumu un rūpniecības sektoros, īpaši informācijas un komunikācijas nozarē.

Atšķirībā no ASV Eiropas Savienībā ieguldījumi joprojām koncentrējas uz jau attīstītām tehnoloģijām ar salīdzinoši zemāku izaugsmes potenciālu, piemēram, autoindustrijā, mašīnbūvē un ķīmiskajā rūpniecībā. "Tās ir industrijas, kuras ir atkarīgas no tradicionālajām tehnoloģijām un nespēj strauji pielāgoties tehnoloģiskajām pārmaiņām pasaulē," skaidro Kalnbērziņa.

Turklāt ASV daudz aktīvāk iegulda digitālajā transformācijā. Saskaņā ar Eiropas konkurētspējas uzlabošanas plānu ap 70% no visiem mākslīgā intelekta modeļiem kopš 2017. gada ir izstrādāti ASV, un lielāko daļu mākoņpakalpojumu pasaules tirgū nodrošina trīs ASV uzņēmumi.

Tikmēr Eiropas lielākais mākoņpakalpojumu operators nodrošina tikai 2% tirgus daļas pašu mājās – Eiropā. Tomēr Francija pēdējos gados ir nostiprinājusi savu līderpozīciju digitālajā inovācijā Eiropā. Ar valdības atbalstītām iniciatīvām un jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību valsts īpaši aktīvi investē mākslīgā intelekta attīstībā.

"Eiropas iniciatīvas un atbalsta mehānismi līdz šim nav snieguši līdzvērtīgu pienesumu izaugsmei," uzskata Purgailis. Atbilstoši rudenī publicētajam Eiropas Komisijas pārskatam ES reformām būtu nepieciešami līdz 800 miljardiem eiro gadā.

"Tas, kādā Eiropā dzīvosim paši un mūsu bērni, lielā mērā būs atkarīgs no panākumiem Eiropas ekonomikas modernizācijā. Diagnoze ir skaidra, recepte izrakstīta, un tagad bumba ir Eiropas politiķu laukuma pusē," norāda Kalnbērziņa.

Tomēr kritiskāks par Eiropas konkurētspējas uzlabošanu ir Purgailis. Viņš norāda, ka ieguldījumi 800 miljardu eiro apmērā veido ap 4,5% no Eiropas Savienības IKP. "Pie pašreizējās lietu kārtības Eiropā šādi cipari izklausās pārāk ambiciozi," saka Purgailis. "Kaut arī īstermiņā Eiropas ekonomika varētu spēt augt līdzīgā ātrumā kā ASV, ilgākā termiņā bez fundamentālām izmaiņām Eiropai būs gandrīz neiespējami turēt līdzi Amerikai," uzskata ekonomists.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.