Vairāk brīvdienu Latvijā – sapnis vai risks ekonomikai?  (1)

Pasaulē visvairāk brīvdienu ir Dienvidāzijā – Nepālā un Mjanmā. Tur ir aptuveni 30 svētku brīvdienas gadā. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs brīvas ir vidēji 12 svētku dienas gadā. Visvairāk brīvdienu ir Kiprā un Rumānijā – 15, bet vismazāk Vācijā – 9. Tomēr, ņemot vērā Vācijas federālo struktūru, katrā federālajā zemē var būt papildu svētku dienas. Arī citās valstīs federālajām zemēm vai autonomajiem apgabaliem ir papildu brīvdienas.

Latvijā ir 12 svētku brīvdienas gadā. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka pasaules kontekstā šis skaits nav zems, bet nav arī pārmērīgi augsts. Attīstītās valstīs brīvdienu skaits mēdz būt mazāks, tāpēc, viņaprāt, palielināt kopējo brīvdienu skaitu Latvijā diez vai vajadzētu.

Ziemassvētki un Lieldienas ir garākās brīvdienās gadā, un tam ir ietekme arī uz ekonomiku. Krasnopjorovs skaidro, ka tas dažus cilvēkus motivē ceļojumiem ārpus Latvijas, kas mazina patēriņu uz vietas un tādējādi arī IKP. Daudzi mājās palikušie atkal pērk vairāk, tiesa pēcsvētku dienās patēriņš atkal samazinās. Mazāk pērk ilgtermiņa lietošanas preces ne tikai pēcsvētku dienās, bet pat nedēļās.

Šomēnes, valsts svētku mēnesī, tika aktualizēts jautājums, vai nevajadzētu ieviest vēl vienu brīvdienu, Lāčplēša dienai 11. novembrī piešķirot oficiālas svētku dienas statusu. Mājaslapā "manabalss.lv" šī iniciatīva pamatota ar patriotisma un nacionālās vienotības stiprināšanu un jau savākusi nepieciešamos 10 tūkstošus balsu. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vaicāts, kādu jaunu valsts svētku dienu ieviestu, atbild, ka "ļoti nopietni domātu par 11. novembri, Lāčplēša dienu".

Rinkēvičs norāda, ka diskutēt par papildu svētku dienām var, bet vienmēr dzirdēsim nopietnus pretargumentus arī no tautsaimniecības, no biznesa puses.

Ekonomikas ministrija "Delfi Bizness" norāda, ka gadā vidēji ir 249–253 darbadienas un vienas darbadienas ieguldījums iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 0,4%. "Tomēr tas nenozīmē, ka, ieviešot papildu brīvdienu, IKP apjoms samazināsies par 0,4%," uzsver ministrijā.

IKP ir saistīts gan ar iekšējā, gan ārējā pieprasījuma līmeni. Iekšējais pieprasījums veido apmēram 70% no kopējiem Latvijas ienākumiem, bet eksporta preču un pakalpojumu ražošana – 30%. Ministrijā skaidro, ka ārējais pieprasījums pēc papildu brīvdienas nemainās, jo ražošanu, izņemot retus gadījumus, var pārcelt uz citām dienām.

Turklāt apmēram 30% no kopējiem valsts gada ienākumiem veido to iedzīvotāju ienākumi, kuri strādā sabiedriskajā sektorā ar fiksētu mēnešalgu, ko neietekmē brīvdienu skaits. Arī privātajā sektorā diezgan lielam strādājošo skaitam ir fiksētā mēnešalga – pēc EM aplēsēm, vismaz trešdaļai nodarbināto.

Ministrijā norāda, ka tādējādi no 0,4% darbadienas devuma papildu brīvdienas dēļ IKP varētu samazināties par 0,08–0,1%.

Latvijas Bankas ekonomists Krasnopjorovs papildu brīvdienas ietekmi uz ekonomiku lēš lielāku, viņaprāt, tā var samazināt IKP līdz pat 0,2%. "Naudas izteiksmē tie būtu 80 miljoni eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 40 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju," saka ekonomists.

Krasnopjorovs gan, pretēji EM teiktajam, uzskata, ka lielākie zaudētāji, ieviešot papildu brīvdienu, būs tieši Latvijas preču ražotāji, it īpaši eksportētāji, jo brīvdienās samazinās ražošana. Turpretim brīvdienās var pieaugt patēriņš, tāpēc ieguvēji var būt tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas šajā papildu brīvdienā strādā. "Ja daļa no šī patēriņa pieauguma būs importētās preces, tas atspoguļosies importa pieaugumā; kopā ar eksporta samazinājumu tas pasliktinātu Latvijas tirdzniecības bilanci," norāda Krasnopjorovs un piebilst, ka var nedaudz samazināties arī valsts budžeta ieņēmumi, bet cenu līmenis – pieaugt.

Vienā brīvdienā Latvijā neiekasē nodokļus 10 līdz 12 miljonu eiro apmērā, pagājušajā gadā ​​informēja Finanšu ministrija, atsaucoties uz EM novērtējumu par brīvdienu ietekmi uz IKP.

Brīvdienas piešķiršana vai svētku dienu pārcelšana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem, norāda Ekonomikas ministrijā, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubulta darba samaksa.

Sarežģītāk būs tiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. "Izmaksu pieaugums negatīvi ietekmēs uzņēmēju konkurētspēju," skaidro ministrijā.

Vienlaikus ministrija norāda, ka sabiedrībā, tai skaitā arī starp darba devējiem, viedokļi par svētku dienām un to skaitu ir dažādi. "Nozares, kas saistītas ar izklaides industriju, atzinīgi novērtēs papildu brīvdienu, savukārt ražošanas uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kam jānodrošina darbs klātienē, paredzama skeptiskāka attieksme," norāda EM.

Ministrijā arī uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar darbiniekiem Eiropā, jau tagad strādā vidēji vairāk stundu gadā. Un tas ir viens no iemesliem zemākai efektivitātei ekonomikā.

Krasnopjorovs norāda, ka brīvdienu sarakstu varētu aktualizēt, definējot katras konkrētās brīvdienas ietilpīgumu. Proti, ko sabiedrība var paveikt brīvdienā un nespētu paveikt, ja tā būtu darba diena, tādējādi par brīvdienām izvēloties dienas ar vislielāko sabiedrisko nozīmi. "Bet, ja kāds vēlas svinēt citu sev īpašu dienu kā no darba brīvu, to var izdarīt uz ikgadējā atvaļinājuma rēķina," uzskata ekonomists.

Latvijas Bankas ekonomista viedoklis par radošu industriju attieksmi pret papildu brīvdienu atšķiras no EM paustā: "Pamēģiniet piespiest paņemt papildu brīvdienu Īlonu Masku, aizliegt sportistam brīvdienā gatavoties olimpiskajām spēlēm vai māksliniekam zīmēt gleznu – šādi aizliegumi padarītu viņus nelaimīgus, arī sabiedrība kopumā zaudētu, ja radošie cilvēki pakļautos brīvdienu regulējumam."

Ekonomists arī norāda, ka mūsdienās darbs arvien vairāk kļūst par cilvēku pašrealizācijas rīku, nevis tikai iztikas avotu. Tāpēc viņš paredz, ka nākotnē cilvēki paši izvēlēsies ne tikai darba slodzi un pensionēšanās vecumu, bet arī to, cik dienu gadā viņi vēlas strādāt un cik – atpūsties.

Krasnopjorovs saka, ka droši var atpūsties arī vairāk, tikai tas nozīmēs arī zemāku darba algu. Taču šādas ienākumu atšķirības nav jāizlīdzina ar nodokļiem un pabalstiem, uzskata ekonomists, jo tās izriet no cilvēka brīvprātīgās izvēles starp darbu sabiedrības labā un brīvo laiku.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.