ES valstīm jābūt vienotai nostājai pret kaitējošu nodokļu praksi, uzsver revidenti

Revidenti uzsver, ka daudznacionāli uzņēmumi arvien biežāk izmanto sarežģītas nodokļu plānošanas stratēģijas, lai samazinātu savu nodokļu slogu, izmantojot trūkumus un neatbilstības dažādu valstu nodokļu sistēmās. Šāda prakse agresīvas nodokļu plānošanas nolūkos noved pie kaitējošas izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Eiropas Savienībā agresīva nodokļu plānošana var radīt negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm. Tā kā pēdējā gadījumā rezultātā var rasties ievērojami nodokļu ieņēmumu zaudējumi, citi nodokļu maksātāji galu galā kompensē "trūkstošos" ieņēmumus, veicot lielākas iemaksas. Tomēr ikvienai dalībvalstij ir tiesības – un tas ir pašu valstu interesēs – brīvi izstrādāt savus nodokļu tiesību aktus un sistēmas, savukārt Komisija var iejaukties tikai iespējamu ES iekšējā tirgus izkropļojumu gadījumā.

"Kaitējoši nodokļu režīmi un uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana rada lielas problēmas nodrošināt, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek gūta peļņa," sacīja par ziņojumu atbildīgā ERP locekle Ildiko Galla-Pelča. "Izmantojot savas šaurās pilnvaras šajā jomā, Komisijai būtu jānovērš esošie trūkumi, jāizstrādā norādījumi ES valstīm, lai nodrošinātu vienotu nostāju pret kaitējošu nodokļu praksi, un jāpaātrina kopēja snieguma uzraudzības sistēma."

Pēdējos gados trīs jaunu ES direktīvu mērķis cita starpā bija visā Eiropas Savienībā ieviest kopīgus noteikumus, lai ierobežotu sistēmisku kaitējošu nodokļu praksi. Tomēr Komisija nav sniegusi papildu norādījumus, kuri precizētu, kā šos noteikumus piemērot praksē. Saskaroties ar trūkumiem un neskaidrām definīcijām, dalībvalstis tās interpretē atšķirīgi.

Lai gan Komisija labi nodrošina, ka tās šīs direktīvas pārvērš valstu tiesību aktos, ES izpildvara un dalībvalstis ļoti maz pārbauda, vai to aizsardzības pasākumi nes augļus. Turklāt ir aizkavējusies visu trīs direktīvu visaptveroša izvērtēšana, tāpēc joprojām nav skaidrs, vai tās spēs sasniegt savus mērķus.

Apmainoties ar informāciju par potenciāli kaitējošām pārrobežu nodokļu shēmām, dalībvalstu rīcībā ir spēcīgs instruments. Tomēr tās veic vien dažas paziņotās informācijas kvalitātes pārbaudes, kas tādējādi varētu būt nepilnīgas vai neprecīzas. Turklāt tās maz izmanto saņemto informāciju, un tas samazina automātiskās apmaiņas vērtību un padara cīņu pret nodokļu nemaksāšanu mazāk efektīvu. Papildus tam pastāv risks, ka dažās dalībvalstīs sankciju sistēmām par ziņošanas pienākumu neievērošanu var nebūt atturošas ietekmes, jo attiecīgo sankciju līmenis ir īpaši zems, secināts revīzijā.

Attiecībā uz kaitējošiem nodokļu režīmiem bloka iekšienē ES valstis atsauca preferenciālos pasākumus, kā bija ieteikusi Rīcības kodeksa jautājumu grupa — ES specializētā struktūra uzņēmējdarbības nodokļu jomā. Tomēr labvēlības periodi, t. i., atcelšana un periodi, kuros saglabājas iepriekš spēkā esošie nosacījumi, bieži vien bija pārāk gari, un tas nozīmē, ka uzņēmumi varēja ilgāk gūt labumu no netaisnīgām nodokļu priekšrocībām. Dalībvalstis veic arī aizsardzības pasākumus pret tām jurisdikcijām ārpus bloka, kas nesadarbojas, bet pieeja nav saskaņota.

Revidenti skaidro, ka Eiropas Savienībā katras dalībvalsts nodokļu sistēmu ietekmē citas nodokļu jurisdikcijas, jo īpaši, ja tās piedāvā nodokļu atvieglojumus, lai to teritorijā piesaistītu uzņēmumus, privātpersonas vai kapitālu. Nodokļu režīms tiek uzskatīts par kaitējošu, ja tam ir negatīva ietekme, piemēram, citas valsts nodokļu bāzes samazināšanās vai nodokļu sloga netaisnīga sadale.

Komisija galvenokārt rūpējas par ES tiesību aktu uzraudzību, koordinēšanu, saskaņošanu un izpildi. Saskaņā ar tās 2024. gada ziņojumu par nodokļiem ES ieņēmumu zaudējumi, ko rada uzņēmumu peļņas novirzīšana kā viena no agresīvas nodokļu plānošanas stratēģijām, varētu sasniegt 100 miljardus eiro gadā.

Revidenti pārbaudīja, kā Komisija izstrādāja ES Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, 5. grozījumu Direktīvā par administratīvo sadarbību (DAC 6) un Direktīvu par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem un kā laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam šos tiesību aktus piemēroja Īrijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē. Revīzija neaptvēra valsts atbalstu uzņēmumiem un īpašus divpusējus nolīgumus starp uzņēmumiem un valdībām, un tas ir vēl viens svarīgs jautājums saistībā ar kaitējošu nodokļu praksi.

Īpašais ziņojums 27/2024 "Cīņa pret kaitējošiem nodokļu režīmiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu: ES ir izveidojusi pirmo aizsardzības līniju, taču ir trūkumi pasākumu īstenošanā un uzraudzībā" ir pieejams ERP tīmekļa vietnē. Šajā revīzijā tika turpināts ERP 2021. gada īpašā ziņojuma par nodokļu informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā sagatavošanā veiktais darbs.