Vairs nevarēs atrakstīties un "liet ūdeni". Ko vēl bez finanšu rādītājiem turpmāk revidēs uzņēmumos?  (1)

Un gluži tāpat kā uzņēmumu finanšu darbība ik gadu tiek revidēta, arī to mērķi un paveiktais ilgtspējas jomā turpmāk tiks vētīts. Līdz šim Latvijā ilgtspējas kontekstā, izņemot siltināšanu un energoefektivitāti, diezgan maz ir runāts par nekustamajiem īpašumiem, un nav noslēpums, ka daudzas iestādes, kompānijas "sēž" visai nolietotos birojos.

"Delfi Bizness" skaidro likuma būtību, uz ko tas attieksies un ko dara uzņēmumi, kas nereti tiek piesaukti kā "teicamnieki" daudzās jomās, – LMT un "Swedbank", taču to biroju ēkām nu jau ir cienījams vecums.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka jaunais regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) zaļo kursu. Mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu uzņēmumu darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Ziņojumu pārbaudīs zvērināts revidents un veiktās pārbaudes rezultātus tas iekļaus savā apliecinājuma ziņojumā, kuru komercsabiedrība (revidenta klients) pievienos savam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam. Ziņām būs jāatbilst patiesībai, par to ir paredzēta atbildība.

FM, atsaucoties uz VID datiem par 2022. gada pārskata gadu, skaidro, ka likums attieksies:

Līdz šim uzņēmumi brīvprātīgi varēja aprakstīt savu redzējumu, darbības, bet bieži tas bija "bla bla bla" līmenī, vienkāršoti izsakoties, tā komentē nekustamā īpašuma attīstītāja SIA "Vastint Latvia" vadītājs Romāns Astahovs. Savukārt tagad gada pārskatā būs jāliek konkrēti gada plāni.

Prasības noteikti attieksies uz VID atlasītajiem lielajiem uzņēmumiem, bet daļai mazāku sabiedrību māteskompānijas prasīs to pašu. "Tas ir mūsu variants," viņš saka. Proti, "Vastint Latvia" ir daļa no lielas starptautiskas grupas.

Pārstāvot nekustamā īpašuma biznesu, Astahovs norāda, ka viņam pieejamajā datubāzē par biroju tirgu ir ieraksti par 102 objektiem (ap 800 tūkstošiem kvadrātmetru). 38% no šī apjoma ir tapuši pēdējos desmit gados, kad projektos ir ietverti kādi ar ilgtspēju saistīti risinājumi.

"Mums kā nekustamā īpašuma attīstītājiem tas patīk," neslēpj Astahovs, jo klienti kompānijas attīstītajiem projektiem būs. Vienlaikus viņš ir izbrīnīts, ka te par to pārāk nerunā un uzņēmumu vadītāji tam īpaši nepievērš uzmanību.

"Esam maza valsts, ekonomika ļoti atkarīga, paļaujas uz eksportu. Un te ir jautājums par starptautisko konkurētspēju – vai produktu, ja uzņēmumam būs slikti ESG (jeb vides, sociālie un pārvaldības kritēriji – red.) rādītāji, pirks citās valstīs?

Pieņemsim, Polijas vai Norvēģijas uzņēmumu – konkurentu – līdz šim izdevās pārspēt, taču, ja tas tagad potenciālajam pasūtītājam teiks – varat turpināt pirkt pie Latvijas kompānijas, bet paskatieties, ko tā dara un ko mēs darām attiecībā uz klimatu... Tas varētu būt vēl viens aspekts, ar ko konkurēt," uzskata Astahovs. Tostarp, viņaprāt, ierakstu ziņojumā, kurā atklājas, ka uzņēmums veic darbību vecākā ēkā, jo tirgū varētu nebūt piedāvājumā jaunu vai modernizētu telpu, konkurenti var izmantot savā labā.

Iespējams, nākotnē arī finanšu iestādes varētu stingrāk vērtēt potenciālos aizņēmējus, balstoties uz šo kritēriju izpildi.

Kopumā ir ļoti daudz problēmu un neskaidrību, piemēram, vecākas ēkas kaut kad būs jāatjauno, taču pretī ir iespējas saņemt finansējumu, vai arī – uzņēmumi, iestādes atrodas pirmskara laika mājās. Vienā brīdī būs "wake up call", spriež Astahovs.

Problēma, Eiropas kontekstā skatoties, – tas ir jāuztver kā neizbēgama lieta – šodien, rīt, parīt, bet daudziem būs jāpārceļas, mājas būs jāatjauno, jāpārbūvē, viņš saka. "Kā sabiedrība droši vien esam nonākuši līdz tam, ka katrs pats par sevi nepietiekami ātri kaut ko dara lietas labā, tāpēc ir regulējums."

Astahovs vēlreiz akcentē, ka šis likums, ES direktīva nav tikai par ziņu sniegšanu. "Taču tajā ir skaidri uzrakstīts, ka jāziņo par savām reālajām darbībām, stratēģiju, kā uzņēmums sasniegs Parīzes nolīguma mērķi, ko tas darīs, paskaidrojumi par apstākļiem, kas traucē.

Līdz šim rakstījām skaistas prezentācijas, ko ielikt, piemēram, mājaslapā, tagad standartizētā veidā būs jāatklāj dati un varēs saslīdzināt konkrēto uzņēmumu ar citiem desmit, simt vai tūkstoti uzņēmumu," viņš skaidro.

Latvijas biroju tirgus kontekstā Astahovs teic, ka tas, ko nereti var lasīt tirgus apskatos, jau ir pagātne – lieli brīvo telpu apjomi, Covid-19 pandēmijas ietekme.

Arī mūsu tirgū ir gana daudz attīstītāju, taču jebkurš projekts prasa laiku, piemēram, "Vastint Latvia" projektu "Magdelēnas kvartāls" Rīgas centrā projektēja un saskaņoja piecus gadus, un tikai tagad tur topošās biroju ēkas ir finiša taisnē. Turklāt, gluži tāpat kā telefonu operētājsistēmas tiek regulāri atjauninātas, arī būvniecības tehnoloģijas mainās, un tām ir jāspēj sekot līdzi.

Ēkas rada aptuveni vienu trešdaļu no kopējām planētas siltumnīcefekta gāzu emisijām un ir viens no galvenajiem enerģijas patērētājiem pasaulē, atgādina "Swedbank" ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa. Tādēļ pasaulē uzmanības fokusā ir energorisinājumu, ilgas kalpošanas, lietotāju labbūtības un mobilitātes izaicinājumi.

Nekustamā īpašuma kompānija "Colliers" iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu (EPBD) jaunuzcelto publisko ēku īpašniekiem līdz 2027. gadam būs jāsasniedz nulles emisiju mērķi. Līdz 2030. gadam visām jaunajām ēkām ES ir jāsasniedz nulles emisiju mērķi. Turklāt līdz 2033. gadam energoefektivitāte jāuzlabo vismazāk energoefektīvajām ēkām (15%), kas ES enerģētikas skalā novērtētas ar "G".

Ēku īpašniekiem visos nomas un pārdošanas darījumos ir jāuzrāda energoefektivitātes sertifikāts. "ES, visticamāk, piedāvās finansiālus stimulus nulles enerģijas ēkām, nodrošinot papildu iespējas uzņēmumiem, kas ir gatavi šīm pārmaiņām. Tas var palielināt interesi par atjaunīgo enerģiju apkurei un elektrībai," komentēja eksperti.

Plūmiņa akcentē, ka modernizētas esošās ēkas no ilgtspējas viedokļa ir svarīgākā darba daļa, jo jaunu ēku būvniecība prasa būvmateriālus, transportēšanu, lielu enerģijas patēriņu būvniecības procesā.

Ilgtspējas ziņojumi noteikti būs jāgatavo tehnoloģiju uzņēmumam LMT un arī "Swedbank", kas reiz izvēlējās bāzēties savam laikam progresīvās biroju ēkās, taču tas bija relatīvi sen. "Delfi Bizness" vaicāja šiem uzņēmumiem par pieredzi, akcentējot padarīto biroju centros.

LMT uzsver, ka ilgtspējas jautājumiem tas ik gadu velta ievērojamus resursus un plānveidīgi strādā pie tā, lai mazinātu uzņēmuma darbības dēļ radušos ietekmi uz vidi.

Tā administratīvais komplekss Teikā ir lielākā jaunbūve Latvijā pēc neatkarības atgūšanas un vienlaikus arī interesants un Latvijas būvniecībā netradicionāliem tehniskiem risinājumiem bagāts objekts. Savulaik ēkas celtniecībā izmantotas modernākās tehnoloģijas.

Un, kā norāda uzņēmums, kaut arī būvniecībā ienāk arvien jaunas tehnoloģiju vēsmas, arī šobrīd LMT ēka ir viena no ilgtspējības tehnoloģiju risinājumiem bagātākajām biznesa būvēm Latvijā: tajā tiek darbināti viedie sensori gaisa kvalitātes kontrolei, apgaismojuma sensori, ūdens noplūdes un iespējamo plaisu brīdinājuma sistēmas, regulāri notiek ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, piemēram, pašlaik tiek uzstādīta energopatēriņa uzskaites sistēma, lai efektīvi analizētu un vadītu energoresursu patēriņu.

"Siltumsūknis ļāvis mums atteikties no dabasgāzes izmantošanas vasarā. Veicam aukstumiekārtu nomaiņu, lai varētu atteikties no dabasgāzes izmantošanas arī pavasarī un rudenī. Tāpat LMT ēkā ir ieviesta jauna sistēma, kas savienota ar darba telpu atslēgu sistēmu: ja telpā neatrodas neviens darbinieks, vakaros un brīvdienās ziemā gaisa temperatūra tajā tiek pazemināta, bet vasarā tiek samazināta gaisa kondicionētāja jauda. Tiklīdz kāds darbinieks paņem atslēgu, sistēma īsā laikā automātiski nodrošina telpā komforta temperatūru. Visi šie pasākumi ļāvuši samazināt dabasgāzes patēriņu apmēram divas reizes," paveikto raksturo uzņēmuma pārstāvis Valdis Jalinskis.

LMT vides pārvaldības sistēma ir sertificēta. Reizi pusgadā būvinženieri novērtē visus ēkas inženiertehniskos risinājumus un konstruktīvos elementus.Interesants un unikāls risinājums, pēc LMT pārstāvja paustā, ir arī 2020. gada vasaras sākumā uz tehniskās ēkas jumta līdzās 5G bāzes stacijai izvietotie pieci viedstropi, kas aprīkoti ar dažādiem sensoriem, atvieglojot biškopja darbu un ļaujot uzraudzīt dravu attālināti. Iegūtais medus ir ticis pie apbalvojumiem. "Panākums apliecina, ka tehnoloģijas, gudri tās pielietojot, teicami sadzīvo ar dabas procesiem un bitēm nav iebildumu pret 5G," pasmaida Jalinskis.

""Swedbank" 2022. gadā noteica CO₂ izmešu mērķus savam nekustamā īpašuma aizdevumu portfelim, nekustamie īpašumi ir nozīmīgi gan tautsaimniecības klimatneitralitātes kontekstā, gan arī kā bankas aktīvu daļa. Kopā ar klientiem apzinām esošo ēku energoefektivitātes stāvokli, kā arī uzlabojumu iespējas.

Mūsu pašu lielākais izaicinājums ar centrālo biroja ēku ir nodrošināt labus apstākļus darbiniekiem, vienlaikus samazinot resursu patēriņu," viņa neslēpj.

Vēsturisko fasādes stiklojumu dēļ ēkai karstās vasarās palielinās elektrības patēriņš telpu dzesēšanai, savukārt ziemās – apkurei. Centrālajā ēkā tiek lietota elektroenerģija tikai no atjaunīgajiem resursiem.

Pēdējās desmitgades laikā banka mērķtiecīgi veic ieguldījumus ēkas tehnoloģiskajos uzlabojumos. 2022. gadā veiktā BMS (ēkas vadības sistēmas) vizualizācijas uzlabošana ļauj vieglāk ieraudzīt resursu ietaupīšanas iespējas.

"Teritorijā un iekštelpās izmantojam energoefektīvu apgaismojumu, ierīkojam sensorus klātbūtnei un apgaismojuma intensitātei. Vairāki projekti par gaismekļu nomaiņu ēkā kopā ļauj ietaupīt ap 240 MWh gadā. Pēc dzesēšanas/vēdināšanas sistēmas rekonstrukcijas dzesējam/piesildām tikai tās ēkas daļas, kur tas nepieciešams," viņa nosauc paveiktā piemērus. Turklāt dzesēšanas ceļā iegūtā enerģija vasarā tiek izmantota ūdens uzsildīšanai, nedarbinot apkures katlu.

Šajā apkures sezonā plānots pārtraukt gāzes izmantošanu ēkas apkurei, pārejot uz videi draudzīgāka enerģijas avota izmantošanu. "2024. gadā esam sākuši mākslīgā intelekta piesaisti biroja tehnoloģiju vadībā, paverot vēl plašākas iespējas efektīvu risinājumu meklēšanai," stāsta Plūmiņa.

Paralēli šādai rīcībai banka uzklausa darbinieku idejas uzlabojumiem, rīko konkursus, motivācijas pasākumus, šādi stiprinot atbildīgu resursu patēriņa kultūru uzņēmumā.

Protams, tiek šķiroti atkritumi, izmantoti digitālie risinājumi, lai mazinātu papīra patēriņu. Kopš 2020. gada bankā lieto dzeramo ūdeni no krāna, tā mazinot piegādes radītās emisijas. Bankas autoparkā ir hibrīda un elektrisko dzinēju automašīnas ar koplietošanas iespējām. "No pavasara līdz rudenim darba gaitās vai pusdienu pauzē darbiniekiem pieejami koplietošanas velosipēdi un elektriskie skrejriteņi. Birojā dodam priekšroku mēbeļu atjaunošanai, nevis jaunu iegādei," pieredzē dalās bankas pārstāve.

Pie reizes "Delfi Bizness" vaicāja bankai par kreditēšanas nosacījumiem saistībā ar ilgtspējas kritērijiem.

"Swedbank Latvija" Ražošanas un nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Ina Ligere atklāj, ka nekustamā īpašuma jomā ilgtspējīgi projekti saņem izdevīgākus finansēšanas nosacījumus un tie arī ir interesantāki investoriem. Tie ir pievilcīgāki ilgtermiņa perspektīvā arī to lietotājiem, un banka ņem vērā šo aspektu, arī finansējot objektus vai attīstītājus, kas šādus nekustamos īpašumus ir gatavi būvēt/renovēt. Tāda pati pieeja tiek piemērota, finansējot investīciju objektus.

"Ilgtspējas mērķus esam izvirzījuši arī savam portfelim Baltijā – gan hipotekārā kredīta īpašumiem, gan komerciālajam nekustamajam īpašumam – līdz 2030. gadam attiecīgi samazināt finansētās emisijas par 48% privātpersonu pusē un par 45% komerciālā nekustamā īpašuma pusē," stāsta Ligere.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.