Eiropieši vēlas spēcīgāku, neatkarīgāku un noturīgāku ES, liecina aptauja

Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka drošībai un aizsardzībai (33%) vajadzētu būt galvenajai ES rīcības prioritātei vidējā termiņā; seko migrācija (29%), ekonomika (28%), klimats un vide (28%) un veselība (27%). Tajā pašā laikā gandrīz puse (44%) no visiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu dzīvi īstermiņā vispozitīvāk ietekmēs miera un stabilitātes nodrošināšana, kam seko pārtikas, veselības aprūpes un rūpniecības izejvielu nodrošināšana un migrācijas pārvaldība (abām jomām – 27 %).

Runājot par tīro nozaru sektoriem, kuros ES būtu jārīkojas, eiropieši uzskata, ka ES par prioritāti būtu vispirms jāizvirza atjaunīgo energoresursu enerģija (38%), tad investīcijas ilgtspējīgā lauksaimniecībā (31%), enerģētikas infrastruktūra (28%) un investīcijas tīrās tehnoloģijās (28%).

Krievijas agresijas karam pret Ukrainu turpinoties, gandrīz deviņi no desmit eiropiešiem (87%) piekrīt, ka jāsniedz humānā palīdzība kara skartajiem cilvēkiem. 71% ES iedzīvotāju atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdību, uzņēmumiem un privātpersonām, un 68 % iedzīvotāju piekrīt finansiāla atbalsta sniegšanai Ukrainai. Seši no desmit respondentiem atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un 58% piekrīt, ka ES finansē militārā ekipējuma iegādi un piegādi Ukrainai.

Starp 15 tematiem karš Ukrainā joprojām tiek uzskatīts par vissvarīgāko jautājumu ES līmenī (31%), tam seko imigrācija (28%) un starptautiskā situācija (22%), un 76% Eiropas respondentu piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud ES drošību.

2024. gada rudens Eirobarometra aptauja tika veikta visās 27 ES dalībvalstīs no 2024. gada 10. oktobra līdz 5. novembrim. Klātienē tika aptaujāti kopumā 26 525 ES pilsoņi. Aptaujas notika arī deviņās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs (visās, izņemot Ukrainu), kā arī Apvienotajā Karalistē.