2023. gadā 58,1% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā pirms aptaujas bija iegādājušies vai pasūtījuši preces vai pakalpojumus internetā, liecina "Eurostat" apkopotā informācija.
Šis rādītājs augstāks par ES vidējo (58,1%) bija visos Čehijas, Dānijas, Īrijas, Francijas (izņemot attālākos reģionus), Nīderlandes, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Luksemburgas un Maltas reģionos.
Savukārt e-komercijas izmantošanas īpatsvars zem ES vidējā līmeņa bija visos Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Horvātijas, Kipras, kā arī Latvijas reģionos.
2023. gadā bija 21 ES reģions, kur vismaz 80% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem tiešsaistē bija iegādājušies vai pasūtījuši preces vai pakalpojumus personīgai lietošanai: 11 reģioni Nīderlandē, četri Zviedrijā, trīs Dānijā, kā arī divi reģioni Īrijā un viens reģions Čehijā.
Trīs vadošie reģioni, kuros bija visaugstākais tiešsaistes iepirkšanās īpatsvars, atrodas Nīderlandē – Utrehta (87,8%), Ziemeļholande (86,4%) un Overeisela (85,9%).
Pretstatā tam, 2023. gadā bija 20 reģioni ES, kuros mazāk nekā 35% iedzīvotāju bija iegādājušies vai pasūtījuši preces vai pakalpojumus internetā: seši reģioni Rumānijā, pieci Itālijā, pieci Bulgārijā, trīs Francijas attālākie reģioni un viens reģions Polijā.
Visbeidzot, tikai divos ES reģionos mazāk nekā katrs piektais iedzīvotājs izmantoja e-komerciju – Bulgārijas Dienvidaustrumu reģionā (19,8%) un Francijas Gvadelupas reģionā (18,7%)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
