Noslēgumam tuvojas infrastruktūras izbūves darbi Latvijas-Baltkrievijas robežas sauszemes posmos

Šonedēļ Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai, lai virzītu tālāk izskatīšanai Saeimā, IeM informatīvo ziņojumu par "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu". Tajā atspoguļots Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves progress, kā arī sniegts pārskats par valsts sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei piešķirtā finansējuma apguvi.

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvētas vieglo transportlīdzekļu patruļtakas un laipas tiek secīgi pieņemtas ekspluatācijā pa darbu daļām. No 119 km patruļtaku šobrīd pilns ceļš izbūvēts 85,96 km garumā, bet ceļa klātne nodrošināta 112,80 km garumā. Savukārt laipu patruļtakas izbūvētas 22,93 km no 27,13 km, bet pontonu patruļtakas pilnībā pabeigtas 1,75 km garumā.

Infrastruktūras izbūves darbus gar robežas žogu sauszemes posmos pamatā plānots pabeigt līdz gada beigām, izņemot nelielu posmu 510 metru garumā, kur ir paredzēta laipu izbūve purvainā zonā.

Vienlaikus Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs, atbilstoši plānam noslēgusies sešu novērošanas torņu un to pievedceļu izbūve. Šie risinājumi būtiski uzlabo robežsargu darbu, ļaujot piekļūt un kontrolēt robežas zonu. Novērošanas torņu izbūve nodrošināta projekta Nr. NVA/RPVP/2023/1 "Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)" ietvaros, kas tiek īstenots VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Kopējais projekta finansējums ir 3 633 924 eiro, tostarp Eiropas Savienības fonda nacionālās programmas (IRPVP) finansējums - 75% un valsts budžeta finansējums - 25%.

Tāpat šobrīd turpinās ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas divās būvdarbu kārtās, kur nav paredzēts robežas žogs. Minētajā Daugavas posmā, kur jau izbūvēti 6 novērošanas torņi un to pievedceļi, vēl plānota patruļtakas izbūve 16,7 km garumā un pieci tilti, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām. Savukārt posmā ap Riču ezeru šobrīd saskaņoti būvprojekti rokādes ceļiem, ko plānots izbūvēt nākamajā periodā. Tie ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģēt uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā.

Kā iepriekš ziņots, robežas žoga izbūves darbi 145 km garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas noslēdzās šogad jūlijā – 2023. gadā žogs tika izbūvēts sauszemes posmos (112 km), bet šogad tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.

Vienlaikus VNĪ vadībā aktīvi turpinās darbi uz Latvijas-Krievijas robežas. Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts aptuveni 86% no kopējā robežas garuma (283 km). Atlicis izbūvēt aptuveni 33 km žoga, no kuriem nepilnus piecus kilometrus plānots izbūvēt šogad, savukārt 28 km žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās saskaņā ar plānoto un MK protokollēmumā noteikto tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.